Ir grūti redzēt ciešam cilvēku, kuru mīlam, un apzināties, ka nespējam viņam palīdzēt. Mēs labprāt uzņemtos kaut daļu viņa sāpju, ja vien tas būtu iespējams. Meklējam ārstus, zāles, padomu. Esam līdzās. Taču pienāk brīži, kad jāatzīst – ne viss ir mūsu spēkos.

Tikpat grūti ir, nonākot stāvoklī, kad pašam ir vajadzīga palīdzība. Īpaši tad, ja esam raduši ar visu tikt galā un rūpēties par citiem. Slimība spēj atņemt vairāk nekā veselību. Tā var atņemt darba spējas, liegt satikt cilvēkus un piedalīties ierastajās ikdienas norisēs.

Mateja evaņģēlijā pie Jēzus nāk divi ļoti atšķirīgi cilvēki. Viens ir spitālīgs, otrs – romiešu virsnieks. Viens ir izstumts no sabiedrības, otram ir stāvoklis un vara. Tomēr abi nāk ar vajadzību, kuru paši nespēj atrisināt.

Spitālīgais saka: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt!” Viņš uztic sevi Jēzus žēlastībai. Slimība bija uzcēlusi robežu starp šo cilvēku un sabiedrību. Iespējams, kaut kur dzīvoja viņa vecāki, brāļi vai māsas. Bija cilvēki, kurus viņš pazina, vietas, kur agrāk bija gaidīts. Taču slimība bija liegusi to visu skatīt un baudīt prieku. Ilgas pēc dziedināšanas ietvēra arī ilgas atgriezties dzīvē, kurā ir mīļu cilvēku tuvums, sarunas un kopīgs galds.

Jēzus izstiepa roku un pieskārās slimajam. Viņš pieskaras cilvēkam, kamēr tas vēl ir slims. Jēzus negaida, līdz būs izzudušas slimības atstātās pēdas, kas citiem likušas turēties atstatu. Kristus žēlastība sasniedz cilvēku viņa nelaimē visgrūtākajā brīdī. Jēzus viņu šķīstīja un sūtīja pie priestera, lai dziedināšana tiktu apliecināta un slimais varētu atgriezties kopienā. Cilvēkam tiek atgriezta iespēja atkal būt līdzās citiem.

Arī mūsdienās cilvēks var atrasties sabiedrības vidū un vienlaikus justies no tās izslēgts. Slimības, vecuma, trūkuma vai piedzīvota zaudējuma dēļ pasaule var kļūt arvien šaurāka. Telefons klusē. Apciemojumi kļūst retāki. Apkārtesošie ir aizņemti ikdienas steigā, un cilvēks kādā brīdī sastopas ar domu – vai mana klātbūtne ir aizvien tikpat nozīmīga, kā agrāk? Taču ir Viens, kam cilvēka vērtība nezūd līdz ar viņa veselību. Jēzus pieskāriens to atklāj – cilvēks aizvien ir svarīgs, un viņam ir vieta citu vidū.

Otrs cilvēks ir Romas armijas virsnieks. Mājās viņa kalps cieš mokas slimības dēļ. Šis virsnieks ir pieradis dot pavēles un kontrolēt, lai tās tiktu izpildītas. Bet slimība viņam nepakļaujas. Viņš var nosūtīt karavīru misijā, bet nespēj aizraidīt prom sava kalpa ciešanas. Tomēr viņš spēj šī kalpa dēļ doties pie Jēzus pēc palīdzības. Tā ir svarīga detaļa. Cilvēks, kuram piemīt vara, nāk lūgt par padoto. Kalpa ciešanas ir viņa galvenās rūpes. Centuriona vara izpaužas gatavībā uzņemties atbildību un rūpēties par to, kam nepieciešama palīdzība.

Tas mums liek domāt par laicīgo varu. Kad tiek veidota jauna valdība, daudz tiek runāts par amatiem, pilnvarām, gaidāmajiem darbiem un budžetu. Šis evaņģēlija notikums mums atgādina, kāpēc cilvēkiem tiek uzticēta vara, – lai kalpotu kopējam labumam un aizsargātu tos, kuru balsis citādi varētu palikt nesadzirdētas. Aiz lēmumiem un skaitļiem stāv cilvēki – tostarp slimie, vientuļie, bērni un tie, kuri nespēj sevi aizstāvēt.

Šis jautājums attiecas uz ikvienu no mums, kam uzticēta atbildība – valdībā, darbā, baznīcā vai ģimenē. Vai mēs redzam cilvēkus, kuru dzīvi ietekmē mūsu lēmumi? Vai viņi var paļauties uz mūsu gādību? Centurions mums parāda, ka atbildība prasa pazemību – gatavību atzīt savas robežas un parādīt līdzcietību. Viņš sacīja Jēzum: “(..) dod tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts.”

Centurions saskata Jēzū autoritāti pār to, kas atrodas ārpus cilvēka varas. Viņš uzticas, būdams pārliecināts, ka Jēzus vārds spēj sasniegt un dziedināt kalpu turpat mājvietā. Virsnieks atzīst, ka nav cienīgs Jēzu uzņemt. Tomēr viņš lūdz. Sava necienīguma apziņa viņam neatņem paļāvību uz Jēzus laipnību.

Mums ir svarīgi to dzirdēt. Reizēm mēs domājam: "Es vispirms sakārtošu dzīvi, kļūšu labāks, iemācīšos pareizi lūgt, un tad varēšu tuvoties Dievam." Taču šie divi vīri nāca pie Jēzus savā cilvēcīgajā vājumā un vajadzībā. Viņu vienīgā cerība bija Jēzus.

Mums visiem vajag Kristu. Atstumtajam, slimajam un tam, kuram ir vara. Cilvēkam, kas pats cieš, un tam, kas cieš līdzi savam tuvākajam. Taču mēs ne vienmēr gribam šo vajadzību atzīt. Ir brīži, kad tik ļoti ieslīgstam savās rūpēs, ka vairs neatliek vietas līdzjūtībai pret līdzcilvēku ciešanām. Mēs varam padziļināt līdzcilvēka vientulību – ar vienaldzību, skarbiem vārdiem vai nosodījumu, apgalvojot, ka viņš pats ir vainīgs pie savas nelaimes.

Pāvila aicinājums uzvarēt ļaunu ar labu attiecas arī uz mūsu attiecībām ar līdzcilvēkiem. Ļaunums vairojas, ja tam atbildam ar ļaunu. Sabiedrība top dziedināta un stiprināta tur, kur atriebības vietā ienāk žēlsirdība un patiesība, kur atstumtais tiek uzņemts kopībā un stiprākais rūpējas par vājāko. Mēs katrs pazīstam kādu, kura sāpes varam nest Dieva priekšā lūgšanā un kura vientulībā varam būt līdzās.

Tomēr mūsu cerība sniedzas tālāk par to, ko spējam darīt cits cita labā. Jēzus šodienas evaņģēlijā runā par mielastu Debesu valstībā, kur cilvēki no visām zemēm būs kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu. Dievs aicina un pulcina visus cilvēkus pie sava galda. Atstumtais atgriežas ģimenē un kopienā. Slimais atgūst veselību, un tas sniedz prieku un gandarījumu tam, kurš rūpējās par viņu. Tā top ceļš uz dzīvību un kopību.

Mēs aizvien vēl saskaramies ar slimībām, neatbildētiem jautājumiem un sev tuvo cilvēku zaudēšanu. Ticība nesola, ka visas slimības beigsies tā, kā esam lūguši. Taču mūsu cerībai ir drošs pamats – Kristus. Viņš pie krusta ir līdzdalījis mūsu ciešanas, vientulību un nāvi. Un augšāmceldamies Viņš atvēris mums ceļu uz dzīvību, kuru nāve vairs nespēj laupīt.

Tāpēc mēs varam uzticēt sevi un savus mīļotos Viņa žēlsirdībai pat tad, kad esam sasnieguši savu spēju robežas. Viņš mums piedod, pieņem un ieved savā kopībā. Pie Viņa galda mūsu vietu nenosaka ne veselība, ne amats vai prasmes. Tā ir Viņa žēlastības dāvana. Viņa valstībā nekas vairs mūs nešķirs citu no cita, un nāve nekad vairs neizjauks sadraudzību, ko Viņš ir atjaunojis. 

Āmen.




Fotoalbums "Svētdienas skoliņa Visu svēto dienā" >>