Adventa laiks teju katram asociējas ar četrām svecēm vainagā. Pirmajā Adventa svētdienā mēs aizdedzam vienu no tām.  Taču šīs sveces nav tikai rotājums – tā ir zīme. Zīme, kas Dieva valstības tuvošanos attēlo kā rītausmas gaismu, kas pieņemas spožumā. Dievs tuvojas pasaulei, klusi un neapturami, bez negaidīta satricinājuma, tomēr ar spēku, kas pārveido cilvēka dzīvi. Pravietis saka: “Redzi, tavs Ķēniņš pie tevis nāk, Viņš ir taisns un glābējs – pazemīgs, uz ēzeļa jāj, uz ēzeļmātes kumeļa!” (Zah 9:9)

Šie vārdi mums atgādina, ka Dieva valstība nav bailes, bet žēlastība un mīlestība. Dievs nāk, ne lai mūs salauztu, bet dziedinātu. Ne ar kara iznīcības troksni, bet ar laipnību un mieru izstarojošu vaigu. Dievs nāk pie tiem, kas Viņu gaida, kā arī pie tiem, kas nezina vai ir aizmirsuši, ko un kā gaidīt.

Tāpēc Kristus mūs iedrošina, sacīdams: “Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.” (Lk 21:28) Šie iedrošinošie vārdi sniedz spēku pretoties šaubu un neziņas tumsai, kas aizvien cenšas pārņemt sirdi un prātu. Šodien, kad pasaule kļuvusi tik nemiera pilna, Kristus mums saka: “Paceliet savas galvas”. Tas nav viens no daudzajiem saukļiem – saņemt sevi rokās un būt stipriem. Tas ir iedrošinājums, kas balstās nevis mūsu varēšanā, bet Dieva dzīvības spēkā. Tāpēc Adventa laika centrālā vēsts ir – Tavs Ķēniņš, Glābējs nāk! Viņš nāk pie tevis, lai būtu ar tevi, tavās sāpēs un neziņā. Viņš nāk dēļ tevis, lai Viņa uzvara pār nāves tumsu būtu arī tava.

Ļausim Dievam šajā gaidīšanas laikā mūs piepildīt ar debesu gaismu, kas rāda ceļu pie Kristus, kurš nāk, lai dāvātu mieru, cerību un neizsīkstošu dzīvību.

Svētītu un mierpilnu Pirmo Adventi!

* Zah 9:9



Fotoalbums "Svētdienas skoliņa Pirmajā Adventē" >>

"Katru gad' no jauna Kristus Bērniņš nāk!" Mēs esam sākuši iet Adventa laika ceļu uz priecīgiem Jēzus Kristus piedzimšanas svētkiem. Ceļš varētu būt līdzenāks! Tāpēc mums ir dots uzdevums: "... sataisiet Kungam ceļu, klajumā nolīdziniet taku mūsu Dievam!" (Jes 40:3) Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka starp cilvēkiem ir saprašanās grūtības un pārpratumi, kuri kā kalns stāv ceļā tā, ka cilvēki viens otru neredz. Vai arī to, ka starp cilvēkiem ir aizas, kurām būtu jātiek pāri... Ir taču tāds teiciens – būvēt tiltus, tiltus no viena cilvēka uz otru. Līdzenos ceļus cilvēki nebūvē vieni. Dievs viņiem, tostarp mums, palīdz. 

Seko mums Instagram >>