Citi notikumi mūsu draudzē >> 

     


Neaptveramais Dievs ir kļuvis tuvs

Žēlastība jums un miers no Dieva mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!

Mīļie brāļi un māsas Kristū. Trīsvienības svētdiena atšķiras no visiem pārējiem lielajiem svētkiem Baznīcas gadā. Ziemassvētkos mēs svinam Kristus dzimšanu. Lieldienās mēs priecājamies par Viņa augšāmcelšanos. Vasarsvētkos mēs svinam Svētā Gara nonākšanu pār Baznīcu. Bet šodien mēs esam aicināti apstāties un pieskarties vislielākajam noslēpumam – Dievam – Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam.

Bet ko mēs zinām un kā varam aprakstīt Trīsvienīgo Dievu? Apustulis Pāvils, apcerot Dieva pestīšanas darbu, to nenoslēdz ar precīzu definīciju. To, ko Dieva Gars ir viņam atklājis, apustulis izsaka slavinājumā: "Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi!"

Jo dziļāk mēs iegremdējamies Dieva noslēpumā, jo ātrāk nonākam pie atziņas, ka Viņš ir pārāks par mūsu spēju to saprast un izskaidrot. Un tas nav nekas pārsteidzošs. Ja mēs spētu Dievu izskaidrot, tad mūsu prāts būtu lielāks par pētāmo Subjektu. Ja visu redzamo un neredzamo lietu Radītāju varētu aprakstīt vienā īsā definīcijā, Viņš būtu vien bezpersonisks un nedzīvs objekts. Trīsvienības noslēpums nav mīkla, ko cilvēka prātam ir jāatmin. Tā ir atklāsme, ko varam pieņemt vienīgi ticībā.

Un tomēr tajā ir kaut kas nozīmīgs. Dievs, kuru Pāvils apraksta kā stāvošu pāri cilvēciskai izpratnei, vienlaikus ir Dievs, kurš mums tuvojas Jēzū Kristū. Dieva noslēpums nav paslēpts aiz aizslēgtām durvīm debesīs. Tas mums tiek atklāts Dēlā. Kad mācekļi satika augšāmcelto Kristu Galilejas kalnā, Jēzus tiem sacīja: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes." Tie ir pārsteidzoši vārdi. Tas, Kurš stāvēja viņu priekšā, nebija tikai skolotājs no Nācaretes. Viņš ir mūžīgais Dēls, caur kuru ir radītas visas lietas. Krustā sistais un augšāmceltais Kristus ir iemantojis autoritāti kā debesīs, tā arī virs zemes. Un Viņš dod pavēli Savai Baznīcai: "Ejiet un Dariet par mācekļiem visas tautas." Baznīcas misijā atspoguļojas Trīsvienīgā Dieva būtība – Viņš sūta. Viss izriet no Tā. Tēvs sūta Dēlu. Dēls īsteno cilvēces glābšanu caur Krusta nāvi un augšāmcelšanos. Tēvs un Dēls sūta Svēto Garu. Un tad Baznīca tiek sūtīta pasaulē.

Kristīgā ticība nav pamudinājums cilvēkam atrast Dievu. Tā norāda uz Dievu, kas tuvojas cilvēkam. Tēvs meklē, Dēls glābj, Svētais Gars aicina, sapulcina, apgaismo un svētdara. Viss pestīšanas darbs no sākuma līdz piepildījumam ir Dieva žēlastības un līdzcietības akts. Tas ir īpaši svarīgi mums, kas dzīvojam laikmetā, kas slavē cilvēka pašpietiekamību un nopelnus. Viss, kas mēs esam un kas mums pieder, ir Dieva žēlastībā pasniegtās dāvanas.

Šeit Jēzus vārdi par kristību iegūst izšķirošu nozīmi: "Ejiet(..), kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā." Ievērojiet, Jēzus liek kristīt "vārdā" – viens Vārds un viens Dievs. Kristībā mēs tiekam ievesti kopībā ar Trīsvienīgo Dievu. Viņš mūs apzīmē ar Savu Vārdu, dara mūs par Saviem bērniem. Un piepilda mūs ar Savu Garu, kas mums māca un atgādina visu, ko Kristus ir paveicis mūsu dēļ. Pasaulē, kur cilvēki meklē pēc piederības un identitātes, Kristība atklāj, kas mēs patiesībā esam. Mēs piederam Dievam, kas mūs ir radījis, izglābis un svētdarījis. Un tas viss mums ir Dieva iedots. Mūsu ticība un cerība balstās Trīsvienīgā Dieva apsolījumā.

Un tā mēs nonākam pie šodienas evaņģēlija noslēguma vārdiem. Pēc tam, kad Jēzus pasludina lielo misijas pavēli, Viņš sniedz mācekļiem apsolījumu: "Un, redzi, Es Esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām." Šie patiesi ir dārgi un iedrošinoši vārdi. Mācekļiem bija jāpiedzīvo vajāšanas, ciešanas un mocekļu nāve. Arī mēs pazīstam bailes, šaubas, vientulību un nespēku. Arī mēs sastopamies ar izaicinājumiem, kas raisa jautājumus, uz kuriem dažkārt nespējam rast atbildes. Bet Jēzus nav sacījis: "Es jums visu izskaidrošu." Viņš saka: "Es Esmu ar jums." Apustulis Pāvils par to sacīja: "Kungs man sacīja: tev pietiek ar Manu žēlastību." (2Kor12:9)

Kristus aizvien paliek ar Savu Baznīcu. Viņš ir klātesošs savā Vārdā un Sakramentos, ar tiem mūs stiprinādams ticībā un drošā cerībā. Viņa apsolījums ir patiess un nemainīgs līdz laiku beigām. Tāpēc Trīsvienības svētki nav tikai teoloģiska refleksija par to, kas reiz noticis. Šī ir paļāvības, pateicības un pielūgsmes diena. Jo Dievs, kura tiesas ir neizdibināmas, piedod mums mūsu grēkus. Un ir klātesošs Jēzū Kristū. Tāpēc, mēs līdz ar svēto Pāvilu slavēdami Dievu, sakām: "Jo no Viņa un caur Viņu, un uz Viņu ir viss; Viņam ir Gods mūžīgi! Āmen!"

Āmen.

Fotoalbums "Vasarsvētki mūsu draudzē" >>