Bet Jēzus sešas dienas priekš Lieldienām nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko viņš bija uzmodinājis no miroņiem. Tur tie viņam taisīja mielastu: Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar viņu sēdēja pie galda. Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk viņu nodeva, sacīja: Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīssimt sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem? Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un naudas maku turēdams, piesavinājās saziedoto. Tad Jēzus sacīja: Laid viņu mierā! Viņa to ir pataupījusi manai bēru dienai. Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet es neesmu vienmēr. ( Jāņa 12: 1-8)

Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem. ( Mateja 20:28)

Šodien Svētdienas skoliņā  iepazīstam  Jēzus apciemojumu Betānijā - Martas, Marijas un Lācara mājās.  Marta un Marija bija māsas, Lācars viņu brālis. Uzņemot mājās tik mīļu ciemiņu : Marija apsēdās pie Jēzus kājām, viņā klausījās. Bet Marta čakli sarūpēja cienastu un apkalpoja. Šodien mācoties, mēs domājam, kurš spēs gan Jēzū klausīties, gan arī viņam kalpot? Šis notikums mums, kas esam ceļā uz Jeruzālemi, vēlas atgādināt- vienalga, kur tu esi un ko tu dari, tevī aizvien ir jābūt tādai vietai, kura ieklausās Jēzū. Jo tas ir vienīgais, ko neviens nevar atņemt, vienīgais, kas Tev tik tiešām pieder. Ar sirsnīgas mīlestības prieku Elizabete, Zane, Laine, Evelīna, Daniels, Kārlis, Ričards, Rodrigo, Matīss un skolotāja Ilze  vēl  uzņemt  Jēzu savā sirsniņā arī  Tev!