2021. gada 13. aprīlis
Vārdadienas:
Egils, Egīls, Nauris
Jeruzāleme, mazgā no
ļaunuma savu sirdi, ka tu tiktu
glābta! Cik ilgi vēl tu turēsies
pie savām grēka domām?
(Jes 4:14)

Jēzus sacīja: Nesiet
cienīgus atgriešanās augļus.
(Lk 3:8)

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00
Uzzini vairāk >>
Atcelts līdz turpmākajam
paziņojumam

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30

Nedēļas lozungs
Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem. (1Pēt 1:3)



11 Plkst. 11.00
Dievkalpojums Baltajā svētdienā
Aprīlis


11_211_1       

Dievkalpojumos ir laipni aicināti visi, kam nav noteikta pašizolācija un nav jūtamu elpceļu slimības pazīmju. Pirms ienākšanas dievnamā ir jādezinficē rokas. Esot dievnamā, jālieto mutes un deguna aizsegs un jāievēro 2 metru distancēšanās starp dažādu mājsaimniecību piederīgajiem. Uzzini vairāk >>

Svētdienas skolas nodarbības līdz turpmākajam paziņojumam notiek attālināti.
Nodarbību materiāli >>




Quasi modo geniti – Baltā svētdiena

 
Lasījums no Jāņa evaņģēlija 20:19-23 >>
      
  bible_videos_jesus_resurrected_1_56
      

Šīs svētdienas nosaukums “Kā nupat piedzimuši (bērni)” ir ņemts no apustuļa Pētera pirmās vēstules. Jaunpiedzimšanas tēmu atrodam Jēzus sarunā ar Nikodēmu, “ja kas nepiedzimst no jauna, tas nespēj redzēt Dieva valstību.” (Jņ.3:3) Vēl citādi mēs to pazīstam kā Balto svētdienu un tai vēsturiski ir bijusi cieša saikne ar kristību, kas simbolizē piedzimšanu. Tas ļauj apjaust svētdienas centrālo tēmu – ticēt nozīmē piedzimt no jauna.

Šodienas evaņģēlijs atklāj dažus jaunās pieredzes aspektus. Zīmīga detaļa ir apstākļi, kādos ir mācekļi, kas, “baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm. “Bailes nepārprotami apraksta mācekļu esošo priekšstatu un cerību sabrukumu. Jēzus traģiskā nāve pavisam noteikti neietilpa mācekļu priekšstatos par Israēla atpestīšanu. Šajā sabrukušajā perspektīvā ienāk Jēzus un saka: “Miers ar jums!” Miers ar Dievu un cilvēkiem tiek dāvāts ne pēc cilvēku, bet Dieva prāta. Jēzus brūces norāda uz krusta notikumu, kas ir Jēzus labprātīgais upuris, “neviens man to (dzīvību) neatņem, bet es to atdodu pats. Man ir vara to atdot, un man ir vara to atkal ņemt.” (Jņ.10:18) Dieva valstība ir pilnīgi jauns, citāds notikums, kam nav sakara ar cilvēku priekšstatiem. Lieldienas piesaka jaunu pasaules kārtību, kuras priekšā mēs esam kā jaundzimuši bērni, kam jāmācas dzīvot tā, kā tas notiek ar zīdaini. Grēka seku likvidācija – kopības atjaunošana ar Dievu – ir Viņa darbs un dāvana. Tā ir žēlastība.

Šī žēlastība paredz misiju, “kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī es jūs sūtu! To pateicis, viņš uzpūta dvašu un tiem sacīja: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti; kam paturēsiet, tiem paliks.” Pirmajā brīdī varētu domāt, kas gan te sarežģīts, bet Dieva valstībā vārdiem “piedot” un “paturēt” ir citāda nozīme. Piedot nozīmē atbrīvot. Tas norāda uz pārmaiņām, ko izraisa Dieva Jērs, kas “nes” grēku. Grēks ir kā saites, kas liedz iespēju izkustēties, kamēr nav notikusi atraisīšana. To arī paveic piedošana. Proti, Dieva žēlastības un mīlestības pasludinājums rada ticību, kas atņem grēka varu. Noteicošais vairs nav grēks, bet žēlastība, kas tapusi redzama pie krusta.

Tas izmaina arī ierasto priekšstatu par grēku “paturēšanu”. Dieva valstības mērķis ir atbrīvot. Tādejādi mācekļu un mūsu misija ir vest ikvienu pretī šim mērķim. Vārdu “paturēt” ir jāskaidro no Jēzus sacītā, ka “gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu.” Gaisma jeb Jēzus atklāj patiesību par cilvēka stāvokli un rīcību. Tas ir spriedums, ko nekas nevar atcelt, – ļaunuma auglis ir nāve. Brīvību no tās sniedz ticība un kopība ar Kristu, jeb dzīve gaismā. Paturēt nozīmē, aktualizēt Dieva žēlastību un mīlestību kā vienīgo dzīvības pamatu un avotu. Jēzus dāvā saviem ļaudīm Garu, kas izraisa ticību, izgaismo grēku, ļauj iepazīt augšāmcelto Jēzu un viņa Tēvu, kas aizvien ir klātesošs savu ticīgo kopībā.

Apustulis Pēteris saka: “Kā nupat piedzimuši bērni alkstiet pēc tīrā garīgā piena, lai to baudot, jūs kļūtu pieauguši pestīšanai.” Dzīve žēlastībā neizriet no mums, tā ir pavisam citāda, tā kā Kristus ir pavisam citāds. To piedzīvot un iepazīt var tikai visu sākot no jauna – patiesību un dzīvību meklējot Dieva vārdā. Apustulis Jānis raksta: “Mēs visi esam guvuši no viņa pilnības – žēlastību un vēl žēlastību, jo... žēlastība un patiesība nākusi caur Jēzu Kristu.” (3:16, 17)

Jā, žēlastība un patiesība nav atrodama ārpus Kristus, un tas ir labi, jo viņā tā ir nemainīga un neizsīkstoša. Tā meklē grēcinieku, lai to caur ticību darītu brīvu kopībai ar Dievu. Jēzus, aizvien aicinot pie sava galda, mums saka: “Miers ar jums!” Viņš ir izlīdzinājis pasauli ar Dievu, lai mums būtu pieeja pie Tēva. Tad nu alksim pēc šīs kopības kā jaundzimuši bērni un steigsim saņemt dāvanas, kas sniedz dzīvību.

Āmen.



Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »