Lasījums Mateja evaņģēlija 2:1–12 >>

Brāļi un māsas Kristū. Epifānija jeb Zvaigznes diena nav par cilvēka garīgajiem meklējumiem un atklājumiem. Tā ir Dieva atklāšanās svētku diena. Šodienas evaņģēlijs nesākas ar cilvēka uzdotajiem jautājumiem, bet ar zvaigznes atspīdēšanu debesīs. Ne arī ar cilvēka iniciatīvu, bet ar Dieva došanos pie cilvēka. Kristus piedzimšana un ar to saistītie notikumi nav vieni no daudzajiem ikdienas notikumiem. Tā ir unikāla Dieva atklāšanās pasaulei, ko mēs nedrīkstētu uzlūkot kā lētu, ārišķīgu žestu. Apustulis Pāvils to apzīmē kā "žēlastības dienu." Tā ir neticama sastapšanās iespēja ar visu lietu Radītāju! Tam par zīmi ir dota Zvaigzne.

Tā ir zīme, ko var ieraudzīt, paceļot acis no ikdienības un meklējot atbildes ārpus sevis. Iespējams, to ir redzējuši daudzi. Un tomēr ceļā devušies tikai daži. Tas mums atklāj kaut ko būtisku – Dieva zīmes var būt redzamas daudziem, bet par ceļu tās kļūst tikai tiem, kas ir gatavi celties un iet. Taču tiklīdz cilvēks pieceļas un dodas ceļā, zvaigzne vairs nav tikai debesīs. Tā kļūst par iekšēju gaismu, ko Dievs pats aizdedz cilvēkā. Dieva atklāsme sākas ārpus cilvēka, bet turpinās cilvēkā. Ne kā pārliecība par visu atbilžu iegūšanu, bet kā uzticēšanās, ļaušanās sevi vest tālāk.

Austrumu gudrie nepiederēja Izraēla tautai. Viņi nepārzināja Rakstus tāpat kā Jeruzalemes rakstu mācītāji. Taču viņi devās ceļā. Tā bija uzticēšanās – ticība. Viņu ceļš nebija taisns un drošs. Ticība tos veda uz Jeruzalemi, lika sastapties ar rakstu mācītāju "viszinošo" pašpietiekamību, ar skaudības un varaskāres pārņemto Hērodu. Dieva gaisma nevairās no sastapšanās ar izaicinājumiem – tā tos izgaismo un atmasko. Ķēniņš Hērods arī dzirdēja par zvaigzni, par jaundzimušo Ķēniņu. Taču viņš nesteidzās sekot. Dieva atklāsmi viņš neredzēja kā ceļu prom no sevis, bet kā apdraudējumu. Ne kā dāvanu – Glābēju –, bet kā konkurentu.

Un šajā brīdī Epifānijas stāsts kļūst dziļi personisks ikkatram no mums. Jo Dieva gaisma vienmēr atklāj to, pie kā ir sieta cilvēka sirds, kas ir viņa drošība un cerība. Tā izgaismo ne tikai ceļu, kas ejams, bet arī cilvēka bailes zaudēt kontroli. Rakstu mācītāji zināja pravietojumus. Viņi sniedza pareizo atbildi. Taču viņi palika uz vietas, pie savas drošības. Zināšanām pavisam noteikti ir liela nozīme, taču tās var likt apstāties, palikt pie pārbaudītā un zināmā. Ar gaismu ir citādi, tā ir kustība, kas apveltīta ar prātam grūti aptveramu ātrumu.

Un tāpēc stāsts mūs atkal atgriež pie zvaigznes. Tā atkal gudrajiem top redzama, mudinot celties un doties tālāk. Prom no pils, no varas troņa, no pašpietiekamības sastinguma, pie jaundzimušā Bērna, kurš pats ir Gaisma, Ceļš, Patiesība un Dzīvība. (Jņ14:6) Viņš ir Vārds, kurā atklājas Dieva žēlastība. Viņa vārds ir Jēzus, kas nozīmē – Dievs glābj. Viņš pats ir labā, priecīgā vēsts – patiesa prieka avots!

Gudrie ar prieku krita ceļos un pielūdza mazo bērnu Jēzu. Tā nav pazemošanās baiļu dēļ, bet priecīga noliekšanās pie maza bērna, lai to redzētu un apbrīnotu. Tieši tā šie vīri sastapās ar patiesību – Dievs sevi atklāj ne varā, bet pazemībā. Ne tur, kur cilvēkaprāt ir meklējama drošība un brīvība, bet tur, kur Dievs pats ļauj piedzīvot sevi.

Un tad Matejs pasludina šī notikuma kopsavilkumu: "Dieva brīdināti pie Hēroda neatgriezties, tie devās atpakaļ pa citu ceļu uz savu zemi." Tā nav nedz pavēle, nedz draudīga kratīšana ar pirkstu, bet rezultāts. Sastapšanās ar Jēzu neizmaina visu "kā uz burvja mājienu", bet tā maina cilvēka atziņu un dzīves virzienu. Ne kartē, bet sirdī. Un te Jēzus epifānija sastopas ar Jesajas pravietojumu: “Celies un staro, jo nāk tava gaisma(..) pār tevi atausīs Kungs.” (Jes 60:1-2)

Šī gaisma nav cilvēka gudrības sasniegums. Tā nav arī nopelns par labu uzvedību. Tā ir un aizvien nāk no Dieva, jo Viņš ir uzticams. Un piepilda savus apsolījumus. Viņa klātbūtnes gaisma nav domāta tikai skatīšanai vai izbrīnam, bet dzīvošanai un augšanai pretī debesīm. Iespējams, kādam no mums arī šodien Dievs liek atspīdēt savai gaismai, ne tikai mierinājumam vai priekam, bet lai mēs celtos un ietu pa citu ceļu, prom no tā, kas sasien un nelaiž vaļā. Ļausimies šīs gaismas spēkam un ātrumam, jo nekas to nespēj apturēt. Lai Dieva žēlastības gaisma mūs pavada Jaunā gada gājumā.

Āmen.