Līdz ar pirmajiem saules stariem, kas apgaismoja pamali, Pēteris kopā ar citiem zvejniekiem īrās uz krastu. Viņi atgriezās bez loma. Noenkurojuši savas laivas krastmalā, zvejnieki izskaloja savus tīklus un gatavojās nākamai zvejai. Pēc īsa brīža zvejniekiem tuvojās Jēzus, ieraudzīja tuvumā esošo, tukšo laivu un iekāpa tajā. Viņš palūdza Pēteri ieairēt laivu ezerā. Visapkārt valdīja tik neparasts miers! Saule vizuļoja rīta rasā, un sīki ezera vilnīši skalojās gar laivas malu. Jēzus teica Pēterim: "Brauc ezerā un izmet tīklus dziļākajā vietā. Tu dabūsi bagātīgu lomu." Bet viņš skaļi teica: "Mācītāj, mēs visu nakti esam smagi strādājuši un neko neesam nozvejojuši. Bet, ja Tu saki saki, mēs pamēģināsim." Tīklā saskrēja tik daudz zivju, ka dažviet tas sāka plīst. Zvejnieki ievilka bagātīgo lomu laivās. Visi bija pārsteigti par Dieva vareno spēku. Pēteris nokrita Jēzum pie kājām: "Atstāj mani, ak Kungs! Es esmu tikai nabaga grēcinieks un neesmu Tevis cienīgs!" "Nebīsties! Es tevi darīšu par dvēseļu zvejnieku." ( vairāk Lūkas 5: 1-11)

Svētdienas skolas nodarbībā Zelma, Zane, Kārlis, Matīss, Rodrigo, Rolands un Roberts iepazina notikumu Galilejas jūrā, tad steidza zivju zvejā , lai iepriecinātu ar savām zivīm mācītāju Guntaru. Bet Matīss cītīgi strādāja pie jūras saldajiem viļņiem. Kad viss darbiņš, pēc lūgšanas Jēzus Vārdā, tika izpildīts, Baznīcas lielajā zālē kopā ar skolotāju Ilzi brīnums tika redzams. Kristus Mīlestības tīklā visi kopā.