2024. gada 7. decembris
Vārdadienas:
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Mīliet patiesību un mieru!
Zah 8:19

Un Dieva miers,
kas pārspēj jebkuru sapratni,
lai pasargā jūsu sirdis un
jūsu domas Kristū Jēzū.
Flp 4:7

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00


Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213



Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties”


Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties,” - jo daudzi nāca un gāja, tā ka tiem nebija pat laika paēst. (Mk 6:31)

Šī vasara mūs “pārsteidza nesagatavotus” ar priekšlaicīgo iestāšanos, un vēlme to izbaudīt ir tikai likumsakarīga. Tāpēc tos baznīcēnus, kam no Rīgas īsti nav, kur “aizmukt”, neizbrīna pustukšās baznīcas solu rindas.
Galu galā, kad vēl atpūsties ja ne vasarā! Pat mūsu Kungs rūpējās par to, lai mācekļiem būtu iespēja atpūsties un baudīt kopīgu maltīti. Taču, ko nozīmē atpūsties? No kā?

Nogurums un vēlme atpūsties pieder pie radīto lietu kārtības. Viss, kas tajā ir, ir labs. Tajā skaitā mūsu ķermenis ar tam piemītošo spēju aktīvi darboties un kādā brīdī vajadzību atpūsties.

Radīšanas stāsta kulminācijā ir atrodams Dieva roku darba novērtējums – “un redzi, tas bija ļoti labi!” (1Moz 1:31)
Radīšana noslēdzas ar priecīgu atpūtu – gandarījumu par paveikto! Mūsu esības jēga nav meklējama tieksmē pēc naudas, ietekmes vai slavas, bet gan gribā priecāties un dalīties visa radītā labumā un dzīvībā. Tas nozīmē ņemt dalību Radītāja darbā un tam sekojošā atpūtā un priekā kopā ar Viņu. Bez šīs kopības pat atpūta var pārtapt par izniekotu laiku.

Tāpēc, tiekdamies pēc miera, prieka un vasaras saules, būsim nomodā, lai sadzirdētu mūsu Kunga aicinājumu pie Viņa sagatavotā mielasta un dzīvību sniedzošā vārda!

Lai jums svētīta katra Dieva dāvātā diena, bet jo īpaši atpūta kopībā ar Viņu!

Šī ir Augšāmcelšanās diena, gavilējiet un līksmojiet šodien!


Jēzus augšāmcelšanās ir galvenais notikums cilvēces vēsturē. Viss Bībelē aprakstītais, kopš radīšanas līdz Jēzus ienākšanai pasaulē, ir norādījis uz šo Augšāmcelšanos. Kopš Ādama grēkā krišanas līdz Jēzus augšāmcelšanās notikumam, cilvēce atradās verdzības gūstā, ilgodamās pēc tēvzemes, ko nekad nebija redzējusi. Aizzīmogotais un apsargātais Jēzus kaps kļuva par atvērtām durvīm uz ilgotajām tēva mājām!

Vecās Derības dziesminieka vārdi: “Šī ir diena, ko Kungs devis, gavilējiet un līksmojiet šodien!”(1), nepārprotami runā par Lieldienu notikumu. Taču šīs dienas saturs un vēstījums ir pārlaicīgs, tas neapstājas pie vēsturiskā fakta. Dzīvība nav un nevar būt statisks process. Turklāt Jēzus augšāmcelšanās ir patiesas, neizsīkstošas un spēkpilnas dzīvības triumfs! Pateicoties tam, katra diena, ko saņemam no Dieva, ir augšāmcelšanās dzīvības piepildīta. Jēzus nāve un augšāmcelšanās dara iespējamu grēka izkropļotās cilvēka dabas atdzimšanu un dziedināšanu. Jēzus sacīja: “ūdens, ko es došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”(2) Šī ir labā vēsts katrai jaunai dienai. Kad topam bezcerības, aizvainojuma, šaubu ievainoti, uzticēšanās Jēzum sniedz dziedināšanu. Nožēla un atgriešanās dāvā jaunu dzīvību, dzīvību un neiznīcību, ko Viņš ir gaismā cēlis.(3) Nezaudēsim cerību un ticību, piedzīvojot netaisnību un krītot kārdinājumā, mums ir dota žēlastība Kristus spēkā celties un cīnīties labo ticības cīņu. Katra, pat vismazākā uzvara ir Augšāmcelšanās spēka apliecinājums.

Lai atrašanās Kristus kopībā un ticības apliecināšana ir kā mīlestības uguns, kas deg mūsu sirdīs! 

Svinēsim Lieldienu svētkus ar lielu prieku un pateicību Dievam par mūžīgās dzīvības dāvanu!

1Ps118:24, 2Jņ 4:11, 32Tim 1:10
 

Klusu, trokšņi, pasaul’s nieki!


Dieva draudze, draudze svēta, uz šo draugu paraugies!
Tam tu esi novēlēta, tas dod mūžam priecāties.
Kāda augsta svētība tev šais dienās gādāta!
Klusu, trokšņi, pasaul’s nieki! Sirdī mums aust debess prieki.
(94. dziesma, 4.pants, Jaunā Dziesmu grāmata)

Svēta draudze! Ko tas nozīmē?  Tā ir piederība Dievam, jeb dzīve kopā ar Viņu. Šo kopības esamību Dievs ir apstiprinājis savā Dēlā, kuru drīkstam uzlūkot un iepazīt kā draugu! Šim Draugam mēs esam novēlēti un šajā novēlējumā nepārprotami ieskanas derības nots. Kopš Vecās derības laika ir zināms, ka derību ar tautu Dievs noslēdz vienpusēji. Jēzus ir labais Gans, kas meklē, atrod un atnes mājās pazudušo - piešķir dievbērnību. Piederēt Dievam, nozīmē būt kopā ar Viņu nākotnē – nebeidzamā dzīvībā. Šī derība unpiederība, sniedz prieku.

2017. gada Lieldienās


Pat ja iešu pa nāves ieleju, ļaunuma nebīšos, jo tu esi ar mani, tavs zizlis un spieķis drošina mani.”
(Ps.23:4)


Kad dziesminieks Dāvids saka – pat ja iešu pa nāves ieleju – ar to viņš nedomā kādu ekskluzīvu notikumu. Proti, it kā nāve būtu kāda pēkšņa traģēdija uz visādi citādi mierpilnās cilvēces kultūras fona. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Šī Dāvida dziesma apraksta

cilvēka dzīvi,
kur patiesā drošība un miers ir rezultāts apzinātai un iepazītai Dieva klātbūtnei. Visādi citādi šī pasaule ir pilna apdraudējumu, un nāve ir kā neatņemama tās sastāvdaļa. Turklāt Dāvids te nemin nāvi kā bioloģisku neizbēgamību, bet drīzāk kā kulmināciju cilvēku realizētajai skaudībai un sāncensībai, un naidam, kas no tām izriet. Tādēļ miers un patvērums nav rezultāts cilvēku politiskajām, ekonomiskajām vai militārajām aktivitātēm. Tā ir “izkāpšana” no esošās lietu kārtības, ļaujot sevi apņemt Dieva mīlestībai. To pieredz tikai tie, kas seko Dievam kā ganāmpulks seko savam ganam vai mācekļi – savam skolotājam. Tā ir pārvērtība, kas iesākas cilvēka sirdī. Pravietis Jesaja to salīdzina ar sastapšanos ar gaismu, kurā pēkšņi visu ieraugi pavisam citām acīm. “Tauta, kas staigā tumsā, redzēs varenu gaismu, tumsības zemes mītniekiem atspīdēs gaisma” (Jes.9)

Jo nav neviens cits vārds dot


“Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā JĒZUS,
jo Viņš izglābs savu tautu no grēkiem.” (Mt.1:21)

Vai esat jautājuši saviem vecākiem kā viņi izvēlējās jūsu vārdu? Reizēm vārda izvēle bērnam ir viens no lielākajiem vecāku izaicinājumiem. Tie meklē starp populārākajiem vārdiem,  radu rakstos esošajiem vai draugu lokā atrodamajiem vārdiem.

Kristieši mēdz izvēlēties bērnam kādu no Bībeles ievērojamo cilvēku vārdiem. Piemēram: Dāvids, Estere vai Jēkabs. Savukārt Bībeles laikos bērna vārdu izvēlējās saistībā ar Dieva klātbūtnes svētībām. Dāvids nozīmē “mīļotais”, Estere “zvaigzne”, Jēkabs “lai Dievs sargā”.
   1 2   

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »