Sv. Jāņa Kristītāja diena, 24. jūnijs
Dzimšanas dienas aprēķins
Lūkas evaņģēlijs (Lk 1:36) vēstī, ka tad, kad Elizabete bijusi grūtniecības 6. mēnesī, eņģeļa vēsti par Jēzus piedzimšanu saņem Marija. Tāpēc, rēķinot no Ziemsvētkiem, Jāņa Kristītāja dzimšanas diena tiek svinēta 24. jūnijā. Tas, ka šī diena nav noteikta 25. jūnijā, skaidrojams ar mēnešu dažādu garumu.
Dzīvesceļš
Jāņa Kristītāja dzīves notikumi vairāk vai mazāk izvērsti pieminēti visos evaņģēlijos. Aktīvu sludināšanu ar aicinājumu atgriezties no grēkiem un kristīšanu Jānis sāk ap 27. gadu. Jānis Kristītājs ir uzskatāms par pēdējo pravieti pirms Jēzus darbības sākuma. Šādi viņš pasludina Jēzus atnākšanu: „[..]bet pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas.” (Lk 3:16). Jordānas upē viņš kristī Jēzu (Mt 3:13-17), un pēc tam redz, kā Dieva Gars nolaižas uz Viņu baloža veidā. Vairāki Jāņa sekotāji vēlāk kļūst par Jēzus mācekļiem. Evaņģēlisti Matejs un Marks Jāņa Kristītāja nāvi apraksta (Mt 14:1-12) kā valdnieka Heroda sievas vadītās sazvērestības rezultātu.
Svinēšana
Tā kā Jānis Kristītājs tiek uzskatīts par vistiešāko priekšgājēju Jēzum, viņš ir augsti cienīts jau Baznīcas pirmajos gadsimtos, kad pirmo reizi sāk svinēt viņam veltītas piemiņas dienas. Jāņa izteikums attiecībā uz Jēzu: «Viņam vajag augt, bet man iet mazumā,» (Jņ 3:30) saskan arī ar astronomiskā gada ritējumu un tam atbilstošajām norisēm dabā - sākot ar Jāņa dzimšanu, dienas kļūst īsākas, lai sāktu augt atkal līdz ar Jēzus piedzimšanu. Tāpēc Jāņa diena tiek svinēta ne vien Baznīcā, bet arī ar dažādiem tautiskiem paradumiem, piemēram, jāņuguns iedegšanu Jāņa Kristītāja dienas priekšvakarā u.c.
