29. jūnijs. Apustuļu Pētera un Pāvila diena

Tas, ka abiem tiek svinēta kopīga diena, nav saitīts ar viņu dzīvesceļu. Tas viņiem ir ļoti atšķirīgs. Apustulis Pēteris bija viens no pirmajiem Jēzus sekotājiem, māceklis, kuru Viņš pats izredzēja par savas Baznīcas pamatu būvētāju (Mt 16:13-20, Mk 8:27-30. Lk 9:18-21). Pāvils turpretī sākumā bija šīs Baznīcas vajātājs, un tikai pēc tam, kad pie Damaskas vārtiem brīnumainā parādībā bija sastapis augšāmcelto Jēzu, kļuva par Viņa apustuli.

Neskatoties uz atšķirīgo dzīves gājumu, abi apustuļi jau kopš Baznīcas sākuma laikiem tiek pieminēti kopā, jo abiem ir izšķiroša loma kristīgās Baznīcas celšanā. Apustulis Pēteris, saskaņā ar Jēzus novēlējumu, ir «klints» (to nozīmē šis vārds tulkojumā), uz kuras Baznīca tiek celta, bet Pāvils ir tā sauktais "pagānu apustulis", kurš rūpējās, lai kristīgā vēsts izplatītos arī ārpus jūdu vidus, un ar savu sludināšanu sasniedz pat stipri attālas tautas sava laika Eiropā. Abu mācība ir lasāma Bībelē, viņu vēstules Jaunajā Derībā ieņem ļoti nozīmīgu vietu un apjomu.