25. jūlijs. Apustuļa Jēkaba Vecākā diena

Jēkabs līdz ar viņa brāli Jāni un Pēteri bija Jēzum vistuvākie mācekļi, jo tieši viņi („Un Viņš neļāva nevienam Sev līdzi ieiet kā vien Pēterim, Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim. - Mk. 5:37) kļuva par lieciniekiem Jaira meitiņas augšāmcelšanai. Vienīgi viņus Jēzus izraudzījās par Apskaidrošanas notikuma aculieciniekiem – „Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu” (Mt. 17:1).

Pēc Jēzus augšāmcelšanās un debesbraukšanas Jēkabs kopā ar citiem apustuļiem Vasarsvētkos saņēma Svētā Gara dāvanu. Viņš piedalījās pirmo kristīgo kopienu veidošanā. Tiek uzskatīts, ka viņš sludinājis Evaņģēliju arī tagadējās Spānijas teritorijā.

Jēkabs Vecākais ticis nonāvēts ar zobenu pēc ķēniņa Hēroda pavēles mūsu ēras 44. gadā*, Jeruzalemē (A.d. 12:2).

Tradīcija liecina, ka pēc Jēkaba Vecākā nāves šķirstu ar viņa mirstīgajām atliekām apustuļa mācekļi laivā nogādāja Ibērijas pussalā (tag. Spānija)** un apglabāja Galīcijā, vietā, kur patlaban atrodas Santjago de Kompostela pilsēta.

Leģenda vēstī, ka 9. gadsimta sākumā kāds mūks vientuļnieks, ceļa rādītājas zvaigznes vadīts, uzgāja apustuļa Jēkaba kapu, kura atrašanās vieta kristiešu vajāšanas laikos bija aizmirsta. Pēc karaļa Alfonsa II pavēles atraduma vietā uzcēla kapelu, bet pati vieta tika nodēvēta par Kompostelu (vieta, kuru norādīja zvaigzne). 9. gadsimta beigās kapelas vietā uzbūvēja baznīcu, kas visai drīz kļuva par vienu no nozīmīgākajiem svētceļnieku galamērķiem. Arī mūsdienās svētceļnieki no visām pasaules malām par savu galamērķi izvēlas Santjago katedrāli (Santjago de Kompostela pilsētā), lai godinātu mūsu Kunga Jēzus Kristus apustuli.

Romas Katoļu un Evaņģēliski Luteriskā baznīca piemin apustuli Jēkabu Vecāko 25. jūlijā.