Exaudi. Jāņa ev. 15:24 – 16:1. Klausies un dzirdi!

Šodienas evaņģēlija lasījumā mēs dzirdam Jēzu sakām: “bet, lai piepildās vārds, kas viņu bauslībā rakstīts: “tie mani ienīduši bez pamata.” Cilvēku vēlme diktēt noteikumus līdzcilvēkiem un debesīm ir tikpat sena, cik cilvēks pats. Arī Jēzus kādā brīdī piedzīvo to, ko šodien sauc par mobingu. Vēl vairāk, Jēzus vārdiem runājot, par upuri nicinājumam kļūst Dievs: “tie ir ienīduši, gan mani, gan manu Tēvu.” Tas patiesi ir paradoksāli - cilvēks grib būt sevis paša nicināto cilvēku un Dieva uzklausīts un sadzirdēts. Šajā paradoksā atklājas cilvēku raksturojošs pašpietiekamības un vientulības stāvoklis. To Svēto rakstu vārdiem sauc par atrašanos grēka varā.

Mēs izdomājam cilvēku rīcības un attiecību modeļus un tad tos pieprasām izpildīt. Mēs izdomājam dievu, pēc sava tēla un līdzības un sagaidām mums vēlamo attieksmi. Nav nekā ļaunāka, kā atrasties šādā pašpietiekamībā un vientulībā. Jēzus norāda, ka tas ir iemesls ienīst visu un ikvienu, kas neklausa.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus saka: “kad nāks Patiesības Gars, tas dos liecību par mani.” Citiem vārdiem, mums jādzird patiesība par Dievu. Pārmaiņas iesākas ar gribu klausīt, sadzirdēt patiesību. Tas arī ved pie pārmaiņām. Pārmaiņas nekad nav viegls process. Tas prasa izvērtēšanu, atzīšanu un atgriešanos no nepatiesības. Tas ir vienīgais ceļš ārā no grēka verdzības. Ceļš uz patiesu brīvību. Ļauties tikt Patiesības Gara pārliecinātam nozīmē sastapšanos ar Dievu, kas atbrīvo. Apustulis Pāvils saka: “Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars - tur brīvība. (2Kor 3:17) Mūsu pašpietiekamību un vientulību dziedina mīlestība - Dieva mīlestība, kas nepazīst robežu un kurai nav limita. Šīs mīlestības iemiesojums ir Jēzus, Dieva Dēls. Par Dievu apustulis Jēkabs saka: “viņš ir pastāvīgs un nav mainīgs kā ēna.” (Jēk 1:17)

Jēzus apsolītais Patiesības Gars, pārliecinot un mācot, mūs dara pastāvīgus un nemainīgus – dara līdzīgus Dievam. Par to apustulis Pēteris saka: “Vispirms esiet pastāvīgi mīlestībā cits pret citu, jo mīlestība apklāj daudzus grēkus! Esiet bez kurnēšanas viesmīlīgi cits pret citu! Kalpojiet cits citam ar to dāvanu, ko esat saņēmuši, kā labi daudzveidīgās Dieva žēlastības pārvaldnieki!” (1Pēt 4:8) Patiesā cilvēka būtība dzimst, uzklausot Dievu. Mēs tapām, ienācām esībā, Dievam sakot: “radīsim cilvēku.” Vieni no svarīgākajiem vārdiem Vecajā derībā ir “klausies Israēl!” (5Moz 5:1) Un Jēzus saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas manus vārdus dzird un tic viņam, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība.” (Jņ 5:24)

Dzirdi un klausies, ir darbība, kas apvieno, dara par vienu veselu ar runātāju. To var izteikt arī šādi - ieraudzīt runātājā personu. Iespējams, šī laikmeta negāciju iemesls slēpjas tieši jēdziena persona devalvācijā. Vēlme tikai runāt savā ziņā apraksta manis pieminēto vientulību. Līdzībā par bagāto neprāti Jēzus akcentē šo problēmu, aprakstot cilvēku, kas runā pats ar sevi. Lai cik lieli ir tā darba augļi, viss beigās zūd līdz ar viņu pašu.

“Kad nāks Patiesības Gars, tas dos liecību par mani.” Nevis par ideju, bet par personu. Kādu, kam ir vaigs, sirds un griba darīt brīvu kopībai. Kopība ar dzīvības, žēlastības un mīlestības Dievu dara brīvu dzīvot pilnīgu dzīvi. Pirms gribam tikt sadzirdēti un uzklausīti, ir jāgrib, jāmācās uzklausīt un sadzirdēt. Apustulis Pāvils saka: “Kungs ir Gars. Kur Kunga Gars - tur brīvība. Bet mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā.” 2Kor 3:17