Lūkas 24:46-53

Jēzus atvadu vārdos mēs dzirdam šo pašu pamudinājumu un apliecinājumu. Jūs būsiet mani liecinieki, tas ir aicinājums un darbs. Liecinieks ir cilvēks, kas dara zināmu to, ko ir redzējis un dzirdējis. Un tas, ko mācekļi un mēs esam redzējuši un dzirdējuši, ir kāds, kurš ir cietis to, kas mums būtu jācieš, lai mēs nekad nebūtu vieni ciešanās. Viņš uzvarēja nāvi un trešajā dienā augšāmcēlās no kapa. Tagad kā dzīvības Kungs un tās avots viņš ir klātesošs, lai kurp mēs ietu. Tas ir tas varenais un cerību pilnais stāsts, ko esam aicināti apliecināt citiem. To mēs varam darīt dažādos veidos. Stāstot citiem, ko šis notikums nozīmē mums, kad paši sastopamies ar izaicinājumiem vai iespējām. Vai arī rīkoties šī notikuma iedvesmoti. Novērsties un pretoties dusmām, aizvainojumam un atriebībai un pieķerties piedošanai un izlīgumam, lai mūsu un līdzcilvēku dzīvība, dzīve varētu augšāmcelties jaunai iespējai. Tas ir mūsu uzdevums.

Taču, līdzīgi kā vecmāmiņas atklātnītē, mums nav dots tikai uzdevums. Mums ir dots mīlestības apliecinājums. Jo, atvadoties, Jēzus svētīja mācekļus un visus, kas sekos tiem. Svētīšana ir spēcīgākais mīlestības apliecinājums. To nepārprotami izsaka apustuļa Pāvila vārdi: “Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs. Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu.” Ef 1:3-5

Luters par Debesbraukšanu raksta: “Es ticu Viņam, kas ir uzveicis grēku, nāvi, un visas lietas, kas apspiež mūs un dara nebrīvus. Tas ir patīkams pavērsiens un liels mierinājums, kad mums tiek sacīts, ka nāvei ir atņemta vara un tā pati ir nonāvēta, lai tā vairs nav jūtama. Tomēr, tas sniedz prieku un mierinājumu tikai tiem, kas uz to tic. Jūs neatradīsiet atbrīvošanu no šī gūsta savos darbos, gavēšanā, lūgšanās, amata tērpos, un neatkarīgi no tā, cik daudz lietas jūs varētu darīt; bet tikai esot tur, kur ir Kristus, kurp Viņš ir uzgājis un kurp viņš vada visus atbrīvotos gūstekņus. Tāpēc tam, kas grib būt atbrīvots no grēka, sātana un nāves, ir jānāk tur, kur ir Kristus. Kur Viņš tagad ir? Viņš ir šeit kopā ar mums, un šī iemesla dēļ viņš sēž debesīs, lai varētu būt tuvu pie mums. Tātad mēs esam ar Viņu tur augšā, un Viņš ir kopā ar mums šeit lejā. Vārdā un Sakramentā Viņš nāk pie mums lejā, un caur ticību mēs paceļamies augšā pie Viņa.”

Nav cita iemesla, kādēļ Jēzus to visu ir paveicis, kā tikai mīlestība. Un Jānis raksta: “Dievs ir mīlestība.” Nav nekā svarīgāka par Viņu pašu un mīlestības apliecinājumu. Šo vēsti mēs esam aicināti ņemt līdzi ikdienas gaitās, ar to celties un gulties. Mēs esam liecinieki mīlestībai, kas ikvienu ceļ augšām no kapa. Un kad pienāks mūsu laiks, mēs kā Dieva svētīti, mīlēti bērni, skatīsim mūsu Kunga laipnībā un mīlestībā starojošo vaigu.

Esi tur, kur ir Kristus, tici aicinājumam un apliecinājumam – “dzīvo krietni, parādi cieņu un rūpējies par to, kam vajag mīlestības. Dzīve ir vērta, lai to dzīvotu. Es tevi mīlu!”

Āmen.