Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētki. Mk 16:1-11

To nepārprotami apstiprina apustuļa Marka augšāmcelšanās notikuma apraksts. Sievietes dodas pie kapa, lai veiktu Jēzus ķermeņa iebalzamēšanu. Viņas ir skumju un zaudējuma pārņemtas. Viņas ir norūpējušās par to, kā novelt akmeni no kapa, vai būs kāds palīgs.

Sasniedzot mēķi tās gaida negaidīts pārsteigums – akmens ir novelts un mirušā miesas ir zudušas. Turklāt, sievietes izbiedē, kāds jauneklis baltās drānās, sakot, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Izbiedētas par notikušo tās bēg no kapsētas, baiļu pārņemtas. Nav šaubu, Lieldienu rīts mācekļiem un sievām neatnāk ar prieku un gavilēm. Šīs dienas fonā aizvien ir Golgātas kalnā notikušais. Pasludinājums, “Viņš ir augšāmcēlies”, drīzāk izskan klusā balsī, čukstot. Jā, Lieldienu rīts sniedz atbildi uz notikušo, bet tā nav dažos, pompozos vārdos izsakāma. Tā ir iegūstama caur pieredzi, kas top atceroties, pārdomājot un ēņģeļa vārdiem runājot, atgriežoties tur, kur viss iesākās.

“Mans Dievs, mans Dievs”, ir īstie vārdi ar ko iesākt Lieldienu rītu. Kāds tu esi, mans Dievs? Ko nozīmē viss notikušais? Kāpēc tu man to dari zināmu? Ja kāds, kaut ko dara manis dēļ upurējot savu dzīvību, tad tas pavisam noteikti ir mīlestības apliecinājums. Mans Dievs, mans Dievs, palīdzi man, dod spēku mīlēt Tevi.

Redzat, augšāmcelšanās nav ierasts notikums citu starpā un tāds nemaz nevar un nedrīkst būt. Tukšais kaps un vārdi, “Viņš nav šeit, viņš ir augšāmcēlies”, liek ieraudzīt, sajust un pieķerties Dieva mīlestībai un līdzcietībai. Dieva laipnība satricina nāves un grēka važās turētos cilvēces pamatus. Matejs to piemin kā lielu zemestrīci. Enerģija top atbrīvota, bet tā nenodara ļaunu. Gluži pretēji, tā piesaka jaunu esības kārtību. Taisnība, līdzcietība, piedošana un mīlestība ir liecība Dieva klātbūtnei. Piekritīsiet, tie nav ierastie varas instrumenti. Ar tiem nevar ne piespiest nedz apspiest. Bet vienīgi tajos ir aprakstāma dzīvības jēga un vērtība.

No brīža, kad zobeni un šķēpi pārtop par dārznieka nažiem un arkla lemešiem, līdz ražas svētkiem ir jāpaiet zināmam laikam. Tā arī Lieldienu rīts ir ievads kaut kam lielam un nebijušam. Tā svētku un gaviļu noskaņa ir apslēpta ticības auglī – mīlestībā. Kad izrunājot vārdus, “Mans Dievs”, tu pavisam droši zini, ko tie nozīmē. Taču, nezaudēsim dūšu, ja tas vēl nav pilnībā noticis ar mums, evaņģēlijs mūs aicina doties tālāk, kopā ar sievām un mācekļiem. Kristum vēl ir daudz ko mums mācīt un apliecināt. Viss ir tikai iesācies. Celsimies, iesim līdzi dzīvības Kungam, jo ir iesākusies Augšāmcelšanās diena. Dzīvība un neiznīcība ir gaismā celtas. Kristus ir augšāmcēlies!

Āmen.