Reformācijas dienā 2019

Kas ir doktrīna? Ar šo vārdu var apzīmēt kādu stingri pamatotu apgalvojumu. Mūsu sabiedrība, lai cik tas neliktos dīvaini, ir diezgan doktrināla. Mēs ikdienā dzirdam neskaitāmus apgalvojumus. Reklāmu mārketings ir pilns ar šādiem apgalvojumiem. Piemēram, - šis veļas pulveris, zobu pasta, putekļu sūcējs ir labāks nekā pārējie vai līdz šim lietotie. Tā ir savā ziņā doktrīna. Mācība par to, kā labāk, ērtāk un veselīgāk dzīvot.

No baznīcas skatupunkta raugoties, Doktrīnas ir kā mugurkauls, kas dara stipru ticības kopumu. Iedomājieties cilvēka ķermeni bez mugurkaula. Bez tā cilvēks būtu tikai ādas, vēnu, orgānu un ķermeņa daļu kaudze. Mums ir nepieciešams mugurkauls, lai visas ķermeņa daļas varētu turēties kopā. Kristieši, kas noraida doktrīnas, ir kā ķermenis bez mugurkaula, kā medūza, kas lēni peld pa dzīves ūdeņiem.

Reformācijas laika teologi bija pārliecināti par spēcīgu doktrīnu nepieciešamību, kas kalpotu kā baznīcas pamats un rāmis. Viņus aizrāva Bībeles mācība un kristīgās ticības patiesības. Viņi uzdeva jautājumus: “Kādas ir Bībeles būtiskās patiesības, pamata doktrīnas, kas veido kristīgās ticības mugurkaulu?”

Reformācija uzsvēra prāta izšķirošo lomu. Taču, tas nenozīmēja, ka ticība ir tikai prāta nodarbināšana. Mūsu baznīcas tēvi pielūdza Dievu arī ar rokām, darot Dieva mīlestības darbu pasaulē. Viņi pielūdza Dievu ar savām jūtām, atrodot Dievu mūzikas, kustības un mākslas skaistumā. Viņi pielūdza Dievu ar kājām, ejot mīlestības, kalpošanas un taisnības ceļos. Bet, lai to darītu sekmīgi, bija jāiesaista prāts. Bībelē teikts: “Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu.” (Lk 10:27) Teikums noslēdzas ar pamudinājumu - mīli Dievu ar prātu. Prāts ir ķermeņa kontrolējošais centrs. Arī apustulis Pāvils aicina laikabiedrus, sakot: “atjaunojieties savā prātā.” (Ef 4:23) Lai pielūgtu Dievu ar prātu, ir jādomā par Bībeles pamatmācībām un patiesībām.

Dažkārt nākas dzirdēt, ka ticība ir vienīgi sidrs lieta, tā skar vienīgi garīgas jomas. No tā var izdarīt secinājumu, ka cilvēkam, pienākot pie baznīcas durvīm, prātu, smadzenes ir jāatstāj uz sliekšņa. Šādi kristieši var ieiet draudzēs un pielūgt Dievu ar rokām, plaukstām, balsīm un garu; bet viņu prāts ir palicis pie ieejas. Pāvila vārdiem runājot: “prāts ir neauglīgs.” (1Kor 14:14) Reformatori vēlējās pielūgt Dievu arī ar prātu.

Kādas ir būtiskās luteriskās baznīcas doktrīnas? Tas ir svarīgs jautājums. Izmantojot mūsu baznīcas kolonnu piemēru, es īsi pastāstīšu par piecām doktrīnām, kas piešķir mūsu kristīgās ticības stiprumu un spēku, ko izsaka vārds “Luterāņu”.

Pirmā kolona ir Bībele, vienīgi, tikai Vārds. Luterāņi tic tikai Vārdam. Latīniski tas skan, “sola Scriptura”, tikai, vienīgi Vārds. Luterāņi ir uz Bībeli orientēti cilvēki, jo Bībelē mēs uzzinām patiesību par Dievu, Kristu, žēlastību un ticību. Mēs koncentrējamies uz Bībeli, un mūsu baznīcas centrā ir Bībele. Daudzviet luterāņu baznīcās altāra centrā ir novietota Bībele, lai atgādinātu, ka Bībele ir Luterāņu baznīcas centrs.

Otrā kolona ir Kristus, “Sola Christos”. Tikai, vienīgi Kristus. Jānis sava evaņģēlija ievadā raksta: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs... Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušajam Dēlam, pilnu žēlastības un patiesības.” (Jņ 1:1, 14) Vienkāršāk sakot, Jēzus ir Vārds, un Vārds ir Jēzus. Jēzus atklāj Dieva sirdi un prātu. Kristus bija Dieva sirds un prāta iemiesota klātbūtne. Šodien Jēzus ir Svētā Gara sirds un prāts. Svētais Gars nav nekas cits kā Kristus Gars, kas ir vienmēr kopā ar mums. Jēzus Kristus ir daļa no Trīsvienības, un mēs ticam trīsvienīgam Dievam: Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam.

Trīsvienības ietvaros luterāņi vairāk uzsver Dēlu, Jēzu Kristu. Septītās dienas adventisti vairāk uzsver Tēvu; Vasarsvētku draudzes vairāk akcentē Garu; bet luterāņi lielāko uzsvaru liek uz Dēlu. Jo, iepazīstot Dēlu, mēs iepazīstam Tēvu. Tāpēc Svētā Gara mērķis ir norādīt uz Kristu. Mēs esam uz Kristu vērsta baznīca. Par to liecina gan krucifiks, gan altārglezna, gan altārsegu simboli. Dievs nonāca uz zemes kā cilvēks, Jēzus; lai mēs varētu saprast Viņa žēlīgo prātu un mīlestības pilno gribu. Skaties uz Jēzu, un tu ieraudzīsi Dievu. Klausies Jēzu, un tu dzirdēsi pašu Dievu. Mēs esam uz Kristus vērsta draudze.

Treškārt, luterāņi tic vienīgi žēlastībai -“Sola Gratia” Mēs esam “žēlastības” cilvēki. Caur Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos mēs zinām, ka mūsu Dievs ir žēlīgs. Ko nozīmē žēlastība? Tā ir Dāvana. Visas apustuļa Pāvila vēstules sākas un beidzas ar vārdu žēlastība. Draudzes sprediķi sākas ar šo apustuļa sveicinājumu, “žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus.” Dieva mīlestība ir dāvana mums. Ar savu labo reliģisko izturēšanos mēs nevaram nopelnīt Dieva mīlestību. Mēs nevaram to nopelnīt, kļūstot labāki. Tas ir kā ar dāvanām Ziemassvētku laikā un dzimšanas dienās, tās ir dāvanas bez nosacījuma. Mēs neesam “ja” baznīca. Bieži vien nākas dzirdēt, kā kristīgās draudzēs tiek sludināta nosacījumu ticība. Dievs tevi mīlēs vairāk, ja paklausīsi Viņam, ja tu pareizi ticēsi Jēzum Kristum, ja pildīsi desmit baušļus un baznīcas likumus, ja būsi labs, ja kristībā tiksi pagremdēts ūdenī, ja uzvarēsi grēku... Tas ir tik cilvēciski. Mēs šādi organizējam savas attiecības ar līdzcilvēkiem. Taču Dievs nav tāds kā mēs. Un to mēs atklājam, uzticoties Kristum. Luteriskā mācība saka, ka Dievs mīl grēcīgus cilvēkus. Un tas ir vienīgais cilvēku veids virs zemes – grēcinieki. Un Dievs mīl šos grēciniekus. “Bet Dievs savu mīlestību uz mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki.” (Rom 5:8)

Kur mēs uzzinātu, ka Dievs mūs mīl savā neizmērojamā žēlastībā? Ka Dieva piedošana mums tiek dota kā dāvana? Vai to var uzzināt, raugoties jūras plašumos? Nē. Vai raugoties zvaigžņotās debesīs? Nē. Vai uzlūkojot pļavas un mežus? Nē. Vārds, Bībele, Jēzus persona, tur mēs uzzinām, ka mūsu Dievs ir žēlīgs.

Ceturtā kolona ir ticība - “Sola Fide”. Kā mēs varam atbildēt uz Dieva mums dāvāto žēlastību un mīlestību? Ko Dievs vēlas no mums? Dievs vēlas, lai mēs ticētu, uzticētos Kristum. Vairāk nekā 300 reizes Jaunajā Derībā mēs tiekam aicināti ticēt Kristum; tikai četras reizes, mēs tiekam mudināti “piedzimt no jauna”. Citiem vārdiem sakot, “piedzimt no jauna” nozīmē ticēt Kristum vai uzticēties Viņam. Ne reizi Jaunā Derība šādi mūs nemudina ticēt Dievam vai Svētajam Garam. Jaunākajā SKDS pētījumā ir sacīts ka, 76% Latvijas iedzīvotāju tic Dievam (no tiem 42% sevi apzinās kā kristiešus), bet Bībele nemudina mūs ticēt Dieva esamībai, bet gan uzticēties Jēzum. Jaunajā Derībā mēs neatrodam pamudinājumu pieņemt Jēzu Kristu par Pestītāju. Bet tajā atkārtoti tiekam aicināti uzticēties Kristum.

Ko nozīmē ticēt Kristum? Ticība Kristum ir sirds uzticība. Tā ir sirds, kuru pārvalda uzticība. Mēs varam uzticēties Dievam un Viņa apsolījumiem, kā bērni uzticas, paļaujas uz saviem vecākiem. Dievs mums ir devis apsolījumus par mūžīgo dzīvi, piedošanu, ikdienas klātbūtni un atbalstu. Tā ir vienīgi ticība, kas neprasa pierādījums. Jūs nevarat zinātniski pierādīt Dieva esamību, Kristus dievišķo būtību, Bībeles dievišķo inspirāciju vai pēcnāves dzīves esamību. To nevar pierādīt. Te atklājas ticības būtība - ticība uzticas Dieva patiesībai un labestībai bez pierādījumiem.

Pēdējā kolonna ir brīvība mīlēt tā, kā Kristus ir mīlējis - “Sola Caritas”. Tas nozīmē mīlestībā kalpot tuvākajam ar Dieva mīlestību, kas iedēstīta mūsos. Tā ir ticības dzīve, kura nav pamatota bauslībā un noteikumos, bet gan Dieva mīlestībā uz mums. Mums ir tikai viens likums vai bauslis: mīlēt kā Kristus mūs ir mīlējis. Vecajā Derībā neviens no desmit baušļiem mums nepavēl mīlēt. Likumi un baušļi ir nepilnīgi, jo tie neaicina mūs mīlēt ar Kristus mīlestību. Ir konfesijas, kas Jauno Derību pārvērš likumos un noteikumos. Tur ir Vecās un Jaunās Derības likumi.

Bet mums luterāņiem ir tikai viens likums. Varbūt tas ir tāpēc, ka mūsu prāts ir tik mazs un mēs varam atcerēties tikai vienu bausli; bet tas patiesi ir fundamentāls: “Mīliet, kā Es jūs esmu mīlējis.” (Jņ 13:34) Kad mēs mīlam tā, kā Kristus ir mīlējis, mēs piepildām visu bauslību. Vai tas nozīmē, ka desmit baušļi ir atmetami? Nē, šie baušļi ir tikpat nozīmīgi kā gravitācijas likums, bet tie nav pilnīgi. Kā raksta apustulis Jānis: “bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi caur Jēzu Kristu.” (Jņ 1:17) Jēzus mūs ir atbrīvojis no Vecās Derības likumiem un tradīcijām, lai mēs būtu brīvi izzināt un piedzīvot, ko nozīmē mīlēt kā Kristus ir mīlējis.

Tā mēs esam atgriezušies pie sākuma. Kas ir luterānis? Tas, kurš apmeklē luterāņu baznīcu? Nē. Mūsu baznīcā ienāk dažādi ļaudis, tāpēc vien viņi nekļūst par luterāņiem. Vai luterānis ir kāds, kuram ir Lutera attēls? Nē. Vai luterānis ir tikai Latvietis? Nē.

Kas ir luterānis? Luterānis ir kristietis, kurš ar visu savu prātu pielūdz Dievu, kurš zin un tic galvenajām ticības doktrīnām, jo tās ir kā mugurkauls cilvēkam, kā kolonas šajā baznīcā. Un kādas ir šīs doktrīnas? Bībele, Kristus, žēlastība, ticība, mīlestība. Piecas kristīgās ticības pamatdoktrīnas. Uz tām un ap tām veidota luteriskās baznīcas mācība un liturģija. Mums ir mācība, kas mūs dara stiprus kalpot Kristus evaņģēlijam.