Reminiscere - Jes 50:4-11; 2 Tes 4:1-7; Mateja 17:1-9

Dievišķās godības atklāsmes pamatā ir Jēzus ceļš uz Jeruzalemi. Dieva klātbūtne atklājas Viņa gatavībā ciest un mirt cilvēces dēļ. Šeit Dieva godība nav iznīcinoša uguns un postoša zemestrīce. Tas ir tik atšķirīgi no Mozus pieredzes par Dieva godību.

Un tā pēc sešām dienām Jēzus aicina Pēteri un vēl divus mācekļus doties kopā ar Viņu kalnā. Šis nav izredzētā un pilnību sasniegušā cilvēka dziļi personisks piedzīvojums. Kristū Dievs atklāj savu gribu, būt pieejamam visiem – “kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur Es esmu to vidū”.

 Sastapšanās ar Dievu, Viņa godības piedzīvojums, balss un patiesības gaisma ir draudzes kopībā. Jēzus nav kāds “guru” vai “patiesības” skolotājs, kas vienatnē piedzīvo atklāsmes mirkli. Nē, patiesībai ir jāsasniedz ikvienu, kas Viņam seko. Jēzus pulcina ap sevi cilvēkus, lai mainītu sirdis un tā darot tos spējīgus sevi apzināties kā kopības cilvēkus. Jēzus klātbūtne pārveido cilvēku no iekšienes, tā nav no ārpuses nākoša pavēle, kas kalta akmenī.

“Jēzus tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.” Jēzus pats ir Dieva godība. Viņa vaigs spīd kā saule. Tas nav dusmās saraukts un satumsis vaigs. Tā ir seja, kas izstaro prieku, svētību un mīlestību.

Iznīcinošas uguns vietā ir “drēbes baltas kā gaisma”. Sarkanu ugunsliesmu vietā ir starojoša gaisma. Visa Dieva godība ir atspīdējusi Jēzū – pilna gaismas, spožuma un mīlestības. Gaisma nāk no Viņa paša – Viņš ir tās avots. Jēzus ir dzīvā Dieva Dēls.

 Jā, arī šeit pār kalnu nolaižas mākonis, taču no tā atskan balss: "Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man - labs prāts; To jums būs klausīt." Izdzirdot to, mācekļi izbailēs krīt uz vaiga. Viņu ticībā un iztēlē Dieva godība nāk ar iznīcinošu spēku – kā tas notika ar Mozu; to zina ikviens jūds.

Evaņģēlijs ir vienīgā vieta, kur varam atrast patiesu Dieva atklāsmi. Visur citur ir tikai cilvēku pieņēmumi par to, kas izriet no grēkā kritušā cilvēka dabas. Bez Jēzus mēs paliekam pasaulē, kur ikviena “godība” izriet no spēka, varas un spējas iedzīt bailēs. Tur nav cerības, tikai paralizējošas bailes un verdzība.

 (Attēls - Aleksandrs Ivanovs "Apskaidrošana", 1824)