"Kas Viņš ir, ka vēji un jūra Viņam paklausa?" (Mateja 8:27)
"Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli- mūsu ticība. Kas uzvar pasauli, ja ne tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls". (1. Jāņa 5:4)
Straume ir ne tikai filmiņā par kaķi, suni, putnu, lemuru un kapibaru. Sastapties ar (dzīves) vētrām un straumēm, gadās arī mums, tāpat kā Jēzus mācekļiem, kad viņi bija laivā Galilejas jūrā. Laiva ir maza, jūra liela. Milzīgi viļņi gāžas laivai pāri. Ūdens smeļas iekšā ātrāk, nekā to spēj izsmelt ārā. Draud briesmas, ja nekas nemainīsies. Bet Jēzus toreiz bija laivā kopā ar mācekļiem. Jēzus ir arī šodien kopā ar mums Baznīcā, arī Svētdienas skoliņā, kad lūdzam lūgšanu "Mūsu Tēvs". Aiz loga sniegputenis, ziemas aukstums, kas atturējis mūsu draugus tikt līdz Baznīcai. Kādam vētra plosās strīdos, vai grūtās skolas mācībās, vecmāmiņas vecuma slimībā, mammas studijās. Dzīves vētrās mēs meklējam palīdzību mūsu Kungā Jēzū Kristū. Jēzus apsauca vētru, un iestājās pilnīgs miers. "Klusu, Mierā!" Tad, kad dzīves vētras nāk , ir jāatceras, ka Dievs sauc mūs savā laivā - Baznīcā. Kad esam vētrā, atcerēsimies, ka Viņš izvēlējās mūs. Baznīcu mēdz salīdzināt ar kuģi. Draudzē mēs esam kopā ar Jēzu, kā Jēzus bija kopā ar mācekļiem Galilejas jūrā. Šī ir droša vieta, starp Dieva bērniem, Viņa Baznīcā. Baznīcas kuģis piedzīvo dažādus laikus, bet Dievs Baznīcu sargā, Dievs atceras savus bērnus, Viņš mūs sargā. Mēs esam Dieva mīļotie bērni.
"Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem". (Mt 5:9)