"Paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas." (Lk 21:28b)
Tajā laikā Romas ķeizars Augusts izdeva pavēli par visas valsts iedzīvotāju skaitīšanu. Katram vajadzēja reģistrēties savas cilts pilsētā, tāpēc Jāzeps gāja uz Betlēmi, sava senča Dāvida pilsētu un ņēma līdzi sev saderināto sievu Mariju. No Nācaretes līdz Betlēmei bija vairāk nekā divsimt kilometru. Tā kā tolaik nebija vilcienu un auto, ceļojums ar ēzelīti ilga vairākas dienas. Nācarete atrodos Izraēlas ziemeļos, bet Betlēme - dienvidos, Jūdejā. No Galilejas uz Jūdeju ejot, viņiem vajadzēja šķērsot kalnaino Samariju.
Kad Jāzeps un Marija beidzot nokļuva Betlēmē, iebraucamās vietās un viesnīcās visas vietas bija aizņemtas, bet bija jau pienācis laiks, kad Marijas bērniņam bija jāpiedzimst. Apmešanās vietu viņi atrada tikai kāda saimnieka tīrā kūtiņā.
Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silītē.
Arī mēs ilgojamies dzirdēt vēsti, kuru eņģelis pavēstīja ganiņiem:
"Eņģelis tiem sacīja: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” (Lk 2:10–11)
"Kad eņģeļi aizgāja no tiem Debesīs, gani savā starpā runāja: “Iesim uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis.” (Lk 2:15)
Svētdienas skoliņā turpinām ceļu uz Jēzus Kristus piedzimšanas notikumu. Adventa vainagā jau deg divas gaišas svecītes ar cerību un mieru. Lūgšanā ar prieku pateicamies  mīļajai Luīzei, Agnesei un Adrianam par pirmo Ziemassvētku stāstu mums visiem. Ar sirds siltumu, sirsnību gaidīsim brīdi, kad Adventa vainagā iedegsim trešo svecīti ar prieku! Lai Dieva svētīts katrs mūsu mīļais draugs!