Tauta grūtajos laikos gaidīja atnākam solīto Mesiju, kas to atbrīvotu un pievērstu viņu sirdis Dievam. Taču pirms tam Dievs izraudzījās kādu cilvēku, vārdā Jānis, lai viņš sagatavotu tautu Jēzus Kristus atnākšanai. Jānis piedzima neparasti. Viņa tēvs Caharija bija priesteris, kas ar savu sievu Elizabeti dzīvoja Jūdejā. Abi mīlēja Dievu, pildīja Baušļus, bet viņiem nebija bērniņa. Abi bija jau veci. Bet reiz, kad Caharija pildīja priestera pienākumus, viņam parādījās eņģelis Gabriēls, un priesteris stipri izbijās. Eņģelis viņam teica: "Nebīsties, Caharija, Tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņu sauksi Jānis. Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. Jo viņš būs liels tā Kunga priekšā, vīnu viņš nedzers, un Svēts Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām. Un daudzus Israēla bērnus viņš atgriezīs pie tā Kunga, viņu Dieva. "Caharija sāka šaubīties. Eņģelis viņam teica: "Zini, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šīs lietas notiks, tāpēc ka neesi ticējis maniem vārdiem. "Pēc nepilna gada Caharijam un Elizabetei piedzima dēls. Caharija uz plāksnītes uzrakstīja bērniņa vārdu: "Jānis".  Un Caharijas mute atdarījās un viņš atkal varēja runāt: "Slavēts ir tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas piemeklējis savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu. Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi tā Kunga priekšā, sataisīt viņam ceļus."  (Vairāk Lūkas 1: 5-80)

Ar lūgšanu, prieku un pateicību Kristus mīlestībā vadīta Svētdienas skoliņa kopā ar skolotāju Ilzi un bērniņiem turpina ceļu Adventa laikā - šodien jau divu mirdzošu svecīšu gaismiņā.