Lielā Piektdiena
Dievkalpojumā īpaši godina Pestītāja krustu, ko simbolizē altāra Krucifikss. To svinīgā procesijā ienes baznīcā. Tumšo drānu, ar kuru Krucifikss sākotnēji ir apklāts, procesijas laikā pakāpeniski noņem. Parasti Krucifiksa nešanu pavada dziedājums, kas aicina to uzlūkot, pieminot Jēzus ciešanas un nāvi: “Lūk, krusta koks, pie kura pacelts pasaules Pestītājs!” Kad Krucifiksu ienes baznīcas altāra daļā, draudzes locekļi tiek aicināti nākt un zemoties tā priekšā.
Dievkalpojums noslēdzas bez svētīšanas vārdiem, un draudze klusējot pamet dievnamu. Tā tiek pieminēta Jēzus nāve un guldīšana kapā. Sekojošā sestdiena ir klusuma un pārdomu laiks, gatavojoties Augšāmcelšanās svētku notikumam.
