Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas pamatakmens likšana
Pēc jauktā kora dziedājuma Rīgas pilsētas prāvests, Doma baznīcas virsmācītājs Gētgens savu runu latviešu valodā iesāka ar Pāvila 1.Kor. 12, 26. pantu: "Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi." Un tāda prieka diena esot šodien draudzei, ka viņa, līdzīgi kā Dāvids, varot izsaukties (Ps 118:24): "Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!" Šī vieta arī lauciniekiem esot labi pazīstama. Iebraukdami un izbraukdami no Rīgas, viņi te dzesējuši slāpes. Vēlāk ļaudis, šeit tirgodamies, krājuši laicīgās mantas. Arī turpmāk šajā vietā pulcēsies tautas, dzesējot ne miesas, bet dvēseles slāpes, krājot ne laicīgās, bet mūžīgās dvēseles mantas.
Pamatakmens iemūrēšanas ceremonija notika šādi: kastītē ielika piemiņas rakstu, kam pievienoja Sv. Ģertrūdes baznīcas vēstures aprakstu, dažas monētas, Bībeli, baznīcas plānu un citus drukātus rakstus. Tad kastīti aizlodēja un ielika pamatakmenī. Kamēr notika akmens iemūrēšana, mācītājs Šābers nolasīja piemiņas rakstu* vācu valodā, bet mācītājs Valters – latviešu valodā. Kad mūrēšanas darbs bija pabeigts, mūrnieku meistars nodeva āmuru mācītājiem, kuri katrs sita savus trīs āmura sitienus, sakot piemērotu Bībeles pantu. Tam sekoja iesvētīšanas lūgšana, kuru noturēja pilsētas prāvests. Ceremonija noslēdzās ar kora dziedājumu pūtēju orķestra pavadījumā.
Fotoalbums* * * *
* Piemiņas raksta teksts latviešu valodā: „Viens tūkstotis deviņi simti un trešā gada, Viņa Majestātes Cara Nikolaja II valdīšanas gadā, tanī laikā, kad Viņa Ekselence ģenerālleitnants Mihail Aleksejevič Paškov bija Vidzemes gubernators, B. Clapier de Colongue Vidzemes konsistorijas priekšnieks, Viņa Magnificence Gustavs Ērns Vidzemes Ģenerālsuperintendants, bet par Rīgas pilsētas galvu George Armisted kng un par priekšniekiem Sv. Marijas un Sv. Jāņa ģildēs Hermann Stieda un Fridrih Brūstermann kungi, un par Sv. Ģertrūdes Vācu draudzes mācītāju Oskar Šabert, un par Sv. Ģertrūdes Latviešu draudzes mācītāju Artūr Valter un par mācītāja adj. Gustav Reiberg un mācītāja adj. Karl Freidenfeld, un tapa šinī dienā, ceturtdienā pēc Vasaras Svētkiem, 29. maijā, ar priecīgu pateicību un sirsnīgām lūgšanām pamatu akmens likts jaunajai Ģertrūdes baznīcai. Apakšā parakstījusies administrācija, šo svētku atgadījumu uzzīmēdama un gribēdama pakalpot pēcnācējiem, pieliek še klāt īsas ziņas par Sv. Ģertrūdes baznīcu. [..]”
