2024. gada 4. novembris
Vārdadienas:
Atis, Otomārs, Oto
Nepaļaujieties uz ieguvumu,
tai nepiesieniet sirdi!
Ps 62:11

Liec viņiem darīt labu, lai viņi
kļūst bagāti labos darbos,
lai ir augstsirdīgi un devīgi.
1Tim 6:18

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00


Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213



Sv. Ģertrūdes baznīcas vēsture

1589. gadā, jau pēc Baznīcas reformācijas, Rīgas namnieki nolēma celt jaunu Ģertrūdes baznīcu luterāņu dievkalpojumiem, kuru iesvētīja 1591. gada Ziemassvētkos, bet jau 1605. gadā, zviedru aplenkuma laikā, tā tikusi nopostīta. Pēc tam uzcelto baznīcu atkal nodedzināja Ziemeļu kara sākumā.

No 1753. gada Ģertrūdes draudze noturēja dievkalpojumus namdara Koha namā (tagadējā Brīvības ielā), un tikai 1781. gadā tā atkal varēja ienākt jaunā dievnamā, kuru skaistā izskata dēļ nodēvēja par „jauko baznīcu”. Arī šai baznīcai nebija lemts ilgs mūžs, jo 1812. gada jūnijā, Napoleona karaspēkam tuvojoties, nodedzināja visu Pēterburgas priekšpilsētu (no Marijas ielas līdz Kr. Valdemāra ielai).

Tā kā līdz pat 1857. gadam, kad Rīgai noņēma militārā cietokšņa statusu, priekšpilsētās bija aizliegts celt mūra namus, Svētās Ģertrūdes draudzes vajadzībām uzbūvēja vēl vienu koka baznīcu tagadējā Dzirnavu un Brīvības ielu stūrī. Gan šo, gan 1781. gadā celto baznīcu var aplūkot gleznotāja un vēsturnieka Johana Kristofera Broces (1742.-1823.) zīmējumos (sk. fotoalbumu).

Un tikai 1869. gadā beidzot tika iesvētīts jauns mūra dievnams – tagadējā Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca, kuru uzbūvēja pēc Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Šo baznīcu kopīgi lietoja vācu un latviešu draudzes, kuras palika kopā arī tad, kad 1883. gadā latviešu draudzē sāka kalpot savs mācītājs, un tā kļuva patstāvīga.

19. gadsimta otrajā pusē Rīgā strauji attīstījās rūpniecība un tik pat strauji auga pieprasījums pēc darba rokām. Uz Rīgu darba un labākās dzīves meklējumos devās nabadzīgi laucinieki. Pilsētas iedzīvotāju skaitam palielinoties, skaitliski auga arī kristīgās draudzes. Lūk, kā avīzē Baltijas Vēstnesis (30.06.1903., Nr.119) aprakstīta tā laika situācija Sv. Ģertrūdes draudzē: „Bet tā kā dažu gadu desmitu laikā vācu draudze bija vairojusies līdz apm. 10 000 dvēseļu, bet latviešu – pat līdz apm. 35 000 dvēseļu, tad iestājas liela neērtība, kas ar katru gadu kļuva nepanesamāka, un kura piespieda domāt pie jaunas baznīcas celšanas latviešu draudzei.”

1896. gadā jaunās baznīcas būvei tika pasniegta pirmā dāvana – 10 rubļi. Tajā pašā gadā bija sarīkota pirmā kolekte vācu draudzē un pēc tam arī latviešu draudzē. Turpmāk abas draudzes pie uzsāktā darba strādājušas vienprātīgi un uzcītīgi. Pilsēta baznīcas būvei dāvināja zemes gabalu Aleksandra laukumā3, uz kura tolaik atradās tā sauktais Lielais pumpis (ūdens ņemšans vieta). Savukārt baznīcas administrācija izprasīja no iekšlietu ministra atļauju sarīkot vispārēju dāvanu (ziedojumu) vākšanu no Rīgas luterticīgajiem iedzīvotājiem. Pateicoties ļoti teicamai dāvanu lasīšanas organizēšanai, dāvinātāju devīgumam un dāvanu lasītāju uzcītībai, līdz 1899. gada Lieldienām bija savākti 88000 rubļu. Tam klāt nāca ziedojumi no dažādām iestādēm, mantojumi un citi līdzekļi, tā kā varēja sākt domāt par baznīcas būvi. No vairākiem iesniegtajiem baznīcas projektiem pirmo godalgu saņēma Rīgas Politehniskā institūta profesora Vilhelma fon Strikes projekts. Baznīcas pamatakmeni ielika 1903. gada 29.maijā* un trīs gadus vēlāk, 1906. gada 11 jūnijā*, jauno Sv. Ģertrūdes baznīcu iesvētīja.

* * * * 

115.gs. 70.gados cīņā par virskundzības tiesībām pār Rīgas pilsētu bija saasinājušās pretrunas starp arhibīskapu un ordeni. Tā kā Rīgas rāte, cerot uz privilēģijām, bija zvērējusi uzticību ordenim, līdz ar to noraidot arhibīskapa virskundzību, arhibīskaps 1477. gadā pasludināja interdiktu (baznīcas sodu) pār Rīgas pilsētu. Tomēr arhibīskapa centieni ietekmēt pilsētu ar baznīcas sodiem izrādījās veltīgi, jo 1477.gada beigās no Romas pienāca paziņojums, ka pilsēta ir atbrīvota no lāsta.
2 Tagadējā Tallina
3 Aleksandra laukums – tagadējās Brīvības, Tallinas un Cēsu ielas krustojuma vieta. Pirms uzcēla baznīcu tur atradās Aleksandra tirgus. Uzsākot baznīcas celtniecību, tirgu pārcēla tagadējā Matīsa un Brīvības ielas stūrī.

* Datumi ir norādīti pēc tolaik Krievijas Impērijas teritorijā spēkā esošā Jūlija kalendāra. Pēc Gregora kalendāra - 11. un 24. jūnijs.

Rakstam par pamatu ir izmantots Sv. Ģertrūdes baznīcas vēstures apraksts, kuru nākamo paaudžu zināšanai iemūrēja kopā ar Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas pamatakmeni, kā arī 1903. -1906. gada laikrakstu materiāli un citi avoti.
Sv. Ģertrūdes baznīcas projekts - Johana K. Broces zīmējums. Jauno baznīcu iesvētīja 1817. gadā.
Aleksandra laukums pirms tika uzcelta Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca.
Jaunās Sv. Ģrtrūdes baznīcas iesvētīšanas dievkalpojuma lapiņa.
Ielūgums uz Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumu.
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca. 1910.-1915. g. Attels no Latvijas Nacionālās biblotēkas fondiem.
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca, 20. gs. sākums
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca
Galda karte
Jauniesvētītie draudzes locekļi, 1928. g.
Draudzes pasākums baznīcas mazajā zālē, 1935.g.
Jaunās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs A.Bīlmanis ar draudzes vecākiem un darbiniekiem. 1930. gadu sākums
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca, 1930. gadi. Attēls no Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondiem.
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca, 1930. gadi. Attēls no Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondiem.

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »