2022. gada 4. oktobris
Vārdadienas:
Modra, Francis, Dmitrijs
Vai! tam, kas savu Radītāju
apstrīd – tas tik šķemba no
māla trauka! Vai māls teiks
savam veidotājam: ko tu taisi?
Jes 45:9a

Mūsu Tēvs debesīs!
Svētīts lai top Tavs Vārds.
Lai nāk Tava Valstība.
Tavs prāts lai notiek kā
debesīs, tā arī virs zemes.
Mt 9:9-10

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00
(atsāksies 6. oktobrī)

Tezē svētbrīži >>

sestdienās 19.00

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00

Valdes priekšsēdētājs
Agris Eglītis
E-mail: agris.eglitis@gmail.com
Tālr. +371 26330046
Pieņem ceturtdienās
no 15.00 līdz 18.30



Iepazīstot Grieķiju. Peloponesa

DSC08154_50_331 
Iepazīšanās ar Grieķiju man sākās ar ekskursijas braucienu uz Peloponesas pussalu, ko vadīja ļoti zinošs gids vārdā Eftimeoss. Pirmā pietura un pirmais apskates objekts – Korintas kanāls, kas savieno Jonijas un Egejas jūru, tā garums ir 6 kilometri, sienu augstums – 80 metri. Jāteic, ka kanāla izbūves iecerei ir ļoti gara, sirma bārda, – ideja savienot abas jūras radās vēl 7. gadu simtenī pirms mūsu ēras, bet realizēja to tikai 19. gadsimta beigās. Mūsdienās kanāls ir daļēji zaudējis savu ekonomisko vērtību, jo ir pārāk šaurs, lai to izbrauktu lielie okeāna kuģi, tomēr ik gadu ceļu no vienas jūras otrā caur kanālu mēro ap 15 000 dažāda lieluma kuģu un laivu.
 
Mūsu mākamā pietura – senās Mikēnas, precīzāk to drupas. Otrajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras te bija plaukstoša pilsēta, ko, kā vēsta leģenda, esot dibinājis teiksmainais varonis Persejs. Augšā pakalnā reiz atradās augstu mūru apjozta akropole (augšpilsēta) – valdnieku un tempļu priesterības mājvieta –, kamēr iedzīvotāju lielākā daļa mitinājās ārpus aizsargsienām, pakalna pakājē. Bija vērts nedaudz piepūlēties, lai uzkāptu senajā akropolē, jo no pakalna augstumiem pavērās brīnišķīgs skats uz pavasara zaļumā mirdzošu ieleju un attālu vieglā dūmakā tītu kalnu grēdu.

DSC08207_50_33_92

Pēc piejūras pilsētiņas Nafplio apskates devāmies uz seno Epidavru, kur atrodas pirms mūsu ēras (4. gs.) būvētais teātris, kas lieliski saglabājies līdz mūsdienām. Nepārspējami laba akustika – uz skatuves čukstus pateiktus vārdus var dzirdēt pat pēdējās rindās sēdošie skatītāji – liecina par seno meistaru plašajām zināšanām un apbrīnojamām prasmēm. Senatnē teātris ietilpa plašā dziedniecības kompleksā, kur Asklēpija (ārstniecības un medicīnas dieva) priesteri sirdzēju ārstēšanai pielietoja visai plašu metožu klāstu: minerālūdens vannas, zāļu terapiju, fiziskās aktivitātes, ķirurģiju, pozitīvās emocijas, ko gūst, noskatoties teātra izrādes, un šoka terapiju, piemēram, ievietojot slimnieku tumšā telpā kopā ar čūskām, protams nekaitīgām, bet tomēr, iedomājoties vien jau paliek baisi...

Vēl apmeklējām keramikas darbnīcu, kur pēc senajām tehnoloģijām izgatavo visdažādākā veida un pielietojuma traukus, un pāri kalnu grēdai devāmies atceļā uz piekrasti.

Turpinājums sekos.

Fotoalbums >>

 

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES
EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468
Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita_avotina@inbox.lv
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »