Diakonijas grupu sadraudzība Dubultos

Fotoalbums

Mūsu diakonijas grupas sastāvā pārsvarā ir vecāka gada gājuma sievietes, kuras savā mūžā piedzīvojušas ne vienu vien grūtu brīdi un zina cik ļoti svarīgs tad ir sirsnībā pateikts vārds un palīdzībā pasniegtā roka. Mums visiem droši vien ir gadījies dzirdēt parunu: "Ēdis neēdušu nesaprot." Var jau būt, ka cita bēdu var pa īstam saprast, vien pašam šo bēdu izdzīvojot, un tomēr, lūkojoties kā mūsu diakones, spītējot gadu nastai un pat slimībām, mīlestībā steidzas palīdzēt citiem, gribās viņām pateikt lielu, jo lielu paldies.

Pie Dubultu baznīcas ieejas mūs sagaida mācītājs Igors Safins un diakonijas vadītāja Ramona Erberga. Mūsu viesošanās sākas ar dievkalpojumu, kuru vada abu draudžu mācītāji. Šis dievkalpojums ir īpašs visiem klātesošajiem, jo mums ir prieks dzirdēt sprediķojam mācītāju Igoru, kurš pirms vairākiem gadiem bija mūsu draudzes priekšnieks, bet dubultnieki ar aizkustinājumu pievienojas sava kādreizējā mācītāja Guntara Dimanta sacītajai lūgšanai. Pēc dievkalpojuma seko ekskursija pa baznīcas telpām draudzes ilggadējā locekļa Gunāra Freimaņa vadībā, kurš mūs iepazīstina ar Dubultu baznīcas vēsturi. Izrādās mūsu Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca un Dubultu baznīca ir uzbūvētas vienā laikā. Dubultu baznīca tika iesvētīta 1909. gada 3. oktobrī, bet mūsu baznīca - 1906.gada jūnijā. Uzkāpjam arī augstajā zvanu tornī, no kura paveras skaists skats uz Jūrmalas pilsētu un saules staros sudrabaini mirdzošo jūru.

Pēc ekskursijas tiekam aicināti draudzes namā, kur mūs gaida bagātīgi klāts pusdienu galds. Pīrādziņi, plātsmaize, salāti un pat siltais ēdiens. Ramona mūs iepazīstina ar draudzes virtuves "saimnieci" Ināru Irbi un ar galdā celto gardumu autorēm - Dubultu draudzes Dāmu komitejas loceklēm. Kāds var pateikt: "Kas gan tur īpašs - ēdienu pagatavot." Bet, ja padomā, labs pavārs taču ir miera nesējs, jo garšīgi paēdis cilvēks būs noteikti mierīgāks un labsirdīgāks par izsalkušu. Bet diakonija - kalpošana tuvākajam nozīmē arī izsalkušā paēdināšanu, izslāpušā padzirdīšanu un svešinieka uzņemšanu.

Baudot garšīgo ēdienu raisās sarunas un draudzības jūtas. Pasniedzot Ramonai jaunā tulkojuma Bībeles izdevumu, mūsu mācītājs saka vēlējuma vārdus: "Es zinu, ka mans Pestītājs ir dzīvs" (Ps.19.25) Šajā teikumā ir atrodama ikviena kristīga cilvēka ticības apliecība - man ir Pestītājs, kas stāv pāri iznīcībai un nāvei. Ir viens, kas stāv par mūsu dzīvību un dzīvi. Tas rada ticību un paļāvību. Tas liek vērtēt dzīvību kā dārgu dāvanu, gan domājot par sevi, gan citiem. Šī ticība ir pamatā diakoniskai kalpošanai savam tuvākajam. Tā liek pievērsties cilvēkam viņa vajadzībās, domājot par tā dvēseli un miesu. Dvēsele pārtiek no Dieva vārda, Viņa apsolījumiem, bet miesa no dienišķās maizes. Mēs dāvinām jums šo jaunā tulkojuma Bībeli kā "barību" jūsu ticībai, lai ar Vārdu "paēdināti" un stiprināti varat kalpot tiem, kas gaida pēc palīga, atbalsta un mierinājuma. Lai pats Dievs jūs svētī, nesot Viņa klātbūtni citiem!"

Un svētība Dubultu draudzes diakonēm tiešām ir nepieciešama. Viņu aprūpē atrodas teritorija no Bulduriem līdz Kauguriem, kas ir sadalīta sektoros, atbilstoši diakonijas darbinieku dzīvesvietām. Katra diakonijas māsa apzina savā sektorā dzīvojošo veco draudzes locekļu, daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu vajadzības, kuras draudze savu iespēju robežās cenšas apmierināt. Darba ir daudz, bet darītāju maz - atzīst dubultnieki. Turklāt, līdzīgi kā mūsu draudzē, arī Dubultos diakones pārsvarā ir gados vecākas sievietes. Kā lai piesaista šai svētītajai kalpošanai jaunus cilvēkus un jo īpaši jauniešus? Iespējams, ka risinājumu šim jautājumam mēs spēsim atrast kopīgiem spēkiem.

Mīļi un sirsnīgi uzņemti, Dubultu draudzē jūtamies kā savējie, kā viena liela Dieva bērnu ģimene, līdz pienāk laiks posties prombraukšanai.

Sirsnīgs paldies mācītājam Igoram, Ramonai, Gunāram, Dubultu draudzes diakonijas darbiniecēm un Dāmu komitejas loceklēm par brīnišķīgo uzņemšanu!

Paldies mūsu mācītājam Guntaram, diakonijas grupas vadītājai Dzintrai un visiem, kas palīdzēja organizēt šo svētīgo braucienu!

Raksts tapis mūsu draudzes diakones Ināras, mācītāja Guntara un lapas administratores Vitas kopdarbībā.