Sveču diena - Sv. Sīmaņa diena
Svēto Rakstu vieta, kas šo tikšanos apraksta, atrodama Lūkas evaņģēlija 2. nodaļā, no 22. panta sākot: "Kad viņu šķīstīšanās dienas pēc Mozus bauslības bija pagājušas, tie viņu aizveda uz Jeruzālemi, lai nestu Kunga priekšā, kā Kunga bauslībā ir rakstīts: katrs puisēns, kas pirmais paver mātes klēpi, lai tiek svētīts Kungam, – un lai pienestu upuri, kā ir noteikts Kunga bauslībā: vienu pāri dūju vai divus jaunus baložus. Un, redzi, Jeruzālemē bija kāds vīrs, vārdā Simeons, un šis vīrs bija krietns un dievbijīgs, viņš ilgojās pēc iepriecinājuma Israēlam, un Svētais Gars bija pār viņu. Viņam Svētais Gars bija atklājis, ka viņš nāvi neredzēs, pirms nebūs redzējis Kunga Svaidīto. Gara vadīts, viņš nāca templī, un, kad vecāki ienesa bērniņu Jēzu, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu, tad viņš ņēma to savās rokās un, slavēdams Dievu, sacīja: “Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, ko tu esi sataisījis visu tautu priekšā, gaismu, kas atklāsies pagāniem, un godību Israēlam, tavai tautai.”
Bērna tēvs un māte brīnījās par to, kas tika sacīts par viņu." Simeona vārdi, ko viņš Jeruzālemes templī saka slavēdams Dievu, Baznīcā ir atbalsojušies visos laikos. Glābšana, kas atklājusies mūsu Kunga Jēzus Kristus gaismā, arvien no jauna tiek pasludināta cilvēkiem gan dziedājumos pēc Altāra sakramenta saņemšanas, gan vēlā vakara lūgšanās (completorium), gan - jo īpaši - 2. februāra dievkalpojumā, kad tiek pieminēts nozīmīgais brīdis, kad pirmo reizi mūsu Kungs un Glābējs parādās atklātībā ārpus Viņa piedzimšanas vietas. Būtisku vietu šajā dievkalpojumā ieņem gaismas slavēšana, kas caur mūsu Kungu ir atspīdējusi šajā pasaulē, un kuru piemin arī Sv. Simeons: «gaismu, kas atklāsies pagāniem...» Tādā veidā šie svētki vēlreiz pasvītro vairākus būtiski izšķirošus akcentus, kas arvien no jauna dažādos veidos ir parādījušies gan Adventā, gan Ziemsvētkos, gan Epifānijā: mūsu Kungs atklājas kā gaismas un glābšanas nesējs visiem ļaudīm .
Romas Katoļu baznīcā šajā dienā notiek procesija ar svecēm un sveces tiek svētītas. Procesijas laikā dzied Sv. Simeona slavas dziedājumu. Evaņģēliskajā Baznīcā sveču procesija tiek retāk praktizēta, tomēr arī tajā tiek svinēts šis Jēzus dzīves nozīmīgais notikums, kas atgādina, ka Jēzus ir gaisma visiem ļaudīm.
Tā kā Sv. Simeona slavas dziesma sākas ar vārdiem par došanos pie miera, tad šis teksts tiek lietots arī vēlā vakara lūgšanās. Vēlā vakara lūgšana, kas tradicionāli tiek dēvēta par COMPLETORIUM, tiek sacīta (dziedāta) īsi pirms gulētiešanas. Sv. Simeona dziedājums tajā tiek lietots, lai teiktu Dievu par dienas gaismu, ko cilvēks no jauna drīkstējis piedzīvot, kā arī par Viņa pestīšanas gaismu, kas nepazūd pat nakts tumsā. Būdama slavas dziesma pirms došanās pie miera: «Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā,» cilvēku apziņā tā kļuvusi arī par miega dziesmu. Tāpēc, nākot miegam, vēl šodien ļaudis mēdz sacīt: «nāk Sīmanītis».
