Čūskas, sikspārņi un akmeņi. Jņ 8:46-59

Tad nu ar sirds ilgām pievērsīsimies Jēzus sacītajam šodienas evaņģēlijā. Esmu izvēlējies savai uzrunai virsrakstu: “Čūskas, sikspārņi un akmeņi.” Kāds tam visam sakars? Gan jau būsiet dzirdējuši dažādas versijas par vīrusa Covid-19 izcelsmi. Vienā gadījumā tiek sacīts, ka vīrusu pārnēsā čūskas, otrā – sikspārņi, un kā vienus tā otrus uzturā lieto ķīnieši. Tad nu viss ir iesācies un izpleties šīs Āzijas valsts neparastās virtuves dēļ. Uz to varētu sacīt: “Nu, kas tā par modi ēst visādus mošķus! Tagad visiem tā dēļ jācieš. Es nudien nekad tā nerīkotos!” Un tā mēs turpinām savu domu gājumu, paplašinot apsūdzību sarakstu – “kas tā par modi vazāties pa pasauli, veikaliem, sabiedrisko transportu utt.?”

Neesmu drošs, ka visu šo problēmu pamatā ir vienas valsts virtuves īpatnības, bet tas, kas tiešām visu padara sarežģītāku ir mūsu nosliece uz apsūdzēšanu jeb tiesāšanu. Un šo sirds stāvokli iespaido meli. Tie vairo paštaisnības sajūtu, neapmierinātību un dusmas. Šī krīzes situācija ļauj ieraudzīt, cik ātri mēs spējam no draudzīgi noskaņotiem cilvēkiem pārtapt par īgniem apsūdzētājiem. Kādiem šis pats noskaņojums liek rīkoties mantrausīgi, uz citu nelaimes un panikas gūstot sev labumu. Vai arī padarot par savtīgiem, bezatbildīgiem, vienaldzīgiem un bailīgiem cilvēkiem. Citiem vārdiem sakot, katra krīze atklāj cilvēka būtu. To, kas citādi ir labi apslēpts zem ikdienas steigas un aizņemtības maskas.

Es nerunāju par kādiem “tiem cilvēkiem”, bet mums visiem, mani ieskaitot. Mēs visi stāvam vislielākās krīzes priekšā katru dienu. Šīs krīzes vārds ir - Dieva valstība. Kamēr neesam atrisinājuši Dieva valstības uzdotos jautājums, visiem citiem nodomiem un pūliņiem ir sekundāra nozīme.

Jēzus saviem apsūdzētājiem sacīja: “jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” Tas ārkārtīgi aizskāra klātesošos. Aizstāvoties tie piesauca Ābrahāmu par savu tēvu. Taču, Jēzus norādīja, ka Ābrahāms nav tiem devis neviena iemesla dzīvot ienaidā, dusmās un netaisnībā.

Vārds “tēvs” nepārprotami norāda uz kādu, kas ir iemesls jeb cēlonis esošajam. Kāds, kurš izraisa procesus un ietekmē notikumus. Velns ir cēlonis un dzinējspēks meliem, dusmām, naidam un slepkavībai, jeb nāvei. Nav cilvēka, kas būtu brīvs no tā. Kā viens no izšķirošajiem rīkiem velna arsenālā ir nāve. Tā ikvienu cilvēku saslēdz bailēs ar no tā izrietošajām sekām. Tā liek burtiski cīnīties par katru sekundi dzīves. Dzīve ir īsa, bet iespēju, piedāvājumu ir tik daudz. Uz nāves fona, cilvēka dzīves vērtību nosaka nemitīgās cīņas “trofeju” daudzums. Ja ne citādi, tad vismaz var “lepoties” ar paštaisnību un citu tiesāšanu. Taču tā aizvien ir un paliek dzīve nāves ēna, jeb velna varā.

Tikmēr Jēzus sniedz citu piederību. Piederību citam Tēvam – visa radītājam un dzīvības devējam. Cik daudz skaistu līdzību Jēzus ir atstājis, aprakstot Dieva valstību. Tās ir pilnas ar žēlastību, žēlsirdību, līdzjūtību, piedošanu un mīlestību. Pilnas ar dzīvību. Debesu Tēvs ir iemesls un dzinulis katrai labai domai, vārdam un rīcībai. Uzticēšanās Jēzum, mūs padara par dalībniekiem mūžīgā un neizsīkstošā dzīvībā. Šajā valstībā dzīves vērtība ir mērojama Dieva mīlestībā uz mums. Ja ir kaut kas patiesi vērts, tad tā ir šīs mīlestības saņemšana un došana tālāk. Mēs viens otram esam lielākā vērtība, to apliecina Tēva mīlestība uz mums.

Būt inficētam ar Dieva valstību, nozīmē kļūt jaunam radījumam, brīvam no bailēm, naida, ļaunuma un nāves. Jēzus saka: “Ja es runātu ko citu, es būtu melis.” Jēzus dzīve un nāve ir garants viņa vārdu patiesumam: “Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi... kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam!”

Jūs varētu jautāt, kur palika virsrakstā manis pieminētie akmeņi? Ļaunuma varā mītošam cilvēkam tie noder, lai mestu savam upurim. Dieva mīlestības varā dzīvojošam tie noder pateicības un kalpošanas altāra celšanai.

Šis ir labākais laiks, lai saņemtu un līdz dalītu Dieva Valstību. Paliksim vienoti Kristū, atbrīvoti no bailēm un nāves. Un pieminēsim cits citu savās lūgšanās!