“Nepadariet Mana Tēva namu par tirgus namu!" Jņ 2:16

Jau tikai pavirši uzlūkojot šos divus secinājums, var pamanīt, ka tajos ir apslēpta fatāla kļūda. Nevienu no šiem rīcības modeļiem nav iespējams lietot labu un noturīgu attiecību veidošanai. Vienā gadījumā tas norāda uz nevēlēšanos vai nespēju patiesi iepazīt otru personu. Kamēr otrā gadījumā ir norāde uz nepārprotamu liekulību. Tas ir ceļš uz vientulību, izmisumu un nāvi.

Tieši šādi Bībelē tiek raksturots grēka stāvoklis. Cilvēks ir zaudējis saskarsmi ar Dievu. Tā vietā viņš rada sev pašam līdzīgu elku, kuru var ietekmēt ar tirgošanos. Kā arī panākt kompromisu ar liekulīgām cilvēcisku aprēķinu metodēm.

Mēs katrs zinām, kā tas darbojas, jo neviens no mums nav varējis no tā izbēgt kaut vai attiecībās ar cilvēkiem. Tas neizbēgami ielaužas arī garīgā dzīves telpā. Nav ne mazāko šaubu, tieši šis stāvoklis liek mūsu dvēselei, iekšējam cilvēkam meklēt kaut ko patiesu un neviltotu. Kā apustulis Pāvils saka: “visa radība līdz pat šim laikam nopūšas.” Rom.8:22

Tāpēc mūsu Kunga kalpošana iesākas ar aicinājumu: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt!” Mt.4:17 Tā ir skaidra norāde nevis uz esošās kārtības uzlabošanu, bet gan pilnīgu kārtības maiņu. Visam ir jātop jaunam. Dievs ir ienācis pasaulē, lai kļūtu pazīstams - sastopoties, iepazīstoties un sekojot Viņam. Līdz ar to arī atgriešanās un nožēlas notikums ir ikdienišķs process.

Tas bija arī Mārtiņa Lutera lielais atklājums. Dieva taisnība, godība un gudrība nav vērstas pret mums. Tās ir dāvanas, ar kurām Viņš dalās ar mums, lai mēs varētu dzīvot ar Viņu tagad un reiz mūžībā. Luters rakstīja: “Dieva taisnība ir tā, no kuras taisnais dzīvos, un tā ir Dieva dāvana, citiem vārdiem - ticība... No ticības taisnais dzīvos. Pie šiem vārdiem es jutos, kā piedzimis no jauna un iegājis caur atvērtiem vārtiem paradīzē.”

Ticība ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj sastapt un iepazīt Dievu. Tāpēc aicinājums “atgriezties no grēkiem un ticēt uz evaņģēliju” ir uzaicinājums katram cilvēkam un visai cilvēcei – atgriezieties un saņemiet dāvanu. Kā apustulis Pēteris sacīja Vasarsvētku dienā: “Atgriezieties un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.”

Piedošana un dāvana ir vārdi, kas apraksta Dieva neizmērojamo labestību un atvērtību uz mums. Dievs nav nācis tirgoties vai nodarboties ar “acu aizmālēšanu”. Viņš grib mūs uzņemt savā sadraudzībā, kopībā, lai mēs patiesu sirdi visiem spēkiem tiektos Viņam pretī. Tā ir kopība, kur valda patiesība, uzticība un cieņa. Tur mēs topam darīti par Dieva bērniem, cilvēkiem, kas spēj godprātīgi, bez izlikšanās atzīt savu nepilnību un ar pateicību sniegties pretī Dieva pasniegtajai taisnībai. To varētu aprakstīt arī kā dzīves patiesību – būt patiesā kopībā ar Dievu un savu tuvāko. Šķiet, tieši to Mārtiņš Luters gribējis sacīt 37. tēzē: “Ikviens patiess kristietis, vai viņš būtu dzīvs, vai miris, ir visu Kristus un baznīcas dārgumu līdzmantinieks; tā ir Dieva dāvana.”

No šīs dāvanas pastāv un aug Kristus baznīca. Un mēs ar pateicību to varam svinēt šodien un ikreiz, kad atveram Svētos Rakstus, lūdzam, svinam dievkalpojumu un kalpojam savam tuvākajam.

Svētītu Reformācijas jubilejas Gadu!

Āmen.