Ticības prieks. Jņ 16:16-22
Priecāties, gavilēt, izjust lielu prieku – šādi var tulkot šīs svētdienas latīnisko nosaukumu Jubilate. Kāds gan varētu būt tas īpašais iemesls šodienas priekam un līksmei? Mēs aizvien dzīvojam kara ēnā un droši vien daudz vieglāk būtu uzskaitīt iemeslus noskumšanai un raizēm. Taču, kā jau būsim pamanījuši, Jāņa evaņģēlija īpašās tēmas ir mācīšanās skatīties ar sirdi un kopība ar patiesās dzīvības Kungu – Jēzu Kristu.
Šodienas lasījums iesākas ar Jēzus vārdiem: “Vēl brīdi un jūs mani vairs neredzēsiet?” Šie vārdi izraisīja mācekļos neizpratni: “Kas tas ir, ko Viņš mums saka?” Noskaņu vēl drūmāku varēja padarīt Jēzus vārdi: “(..) jūs raudāsiet un sērosiet.” To sakot, Jēzus negrasījās sēt izmisumu mācekļu sirdīs. Gluži otrādi, Viņš savu sacīto noslēdza ar vārdiem: “Es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirdis priecāsies, un neviens jums neatņems jūsu prieku.” Tas tiešām ir intriģējoši.