2024. gada 19. marts
Vārdadienas:
Jāzeps, Juzefa


Senais Dievs – tava mājvieta!
Tu – zem mūžīgiem elkoņiem!
5Moz 33:27

Mūsu sirdis lai neiztrūkstas!
Ticiet Dievam un ticiet man!
Mana Tēva namā ir daudz mājokļu.
Jņ 14:1–2

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Bībeles stunda
svētdienās pēc dievkalpojuma

Kancelejas darba laiks

trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30

Draudzes mācītāji

Guntars Dimants
E-pasts: guntars.dimants@gmail.com
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās no 14.00 līdz 18.30 draudzes kancelejā.

Tālis Freimanis
E-pasts: talis.f@tvnet.lv
Tālr.: +371 29608801

Kontakti

Adrese: Brīvības iela 119,
Rīga, LV-1001
Tālr. +371 67377236
E-mail: jaunagertrudes@lelb.lv
<< Skatīt kartē

Draudzes priekšnieks
Vilis Kolms
E-mail: vilis@latnet.lv
Tālr. +371 29473213
Pieņem trešdienās un
piektdienās no 11.00 līdz 13.00



  Nedēļas lozungs
Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu,
bet lai Viņš pats kalpotu un atdotu Savu dzīvību
kā izpirkšanas maksu par daudziem.
Mt 20:28

 
24 Plkst. 11.00
Pūpolu svētdiena (Palmarum)
Marts


   vesna-vetki-verba-kotiki1


Dievkalpojumi Ciešanu nedēļā un Lieldienās

   
28. martā plkst. 19.00 Zaļā ceturtdiena >>
29. martā plkst. 15.00 Pasha – Lielā piektdiena >>
30. martā plkst. 22.00 Lieldienu nakts vigīlija >>
31. martā plkst. 11.00 Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētki
23., 25.27. martā 18.00 Krusta ceļš



Dzīve ar dzīvības Dievu


Lasījums no Jāņa evaņģēlija 8:46–59 >>
 

 

Šodienas evaņģēlija lasījumā mēs tiekam aicināti uzticēties Dieva klātbūtnei, ko mums dāvā Jēzus. Viņš oponentu klātbūtnē drosmīgi pasludināja savu dievišķo identitāti, sakot: “Pirms Ābrahāms bija, Es Esmu.” Ar šo apgalvojumu Viņš lika farizejiem atcerēties vārdus, ko Radītājs sacīja Mozum no degošā ērkšķu krūma: “Es Esmu, kas Es Esmu.”1 Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, kas brīnumainā veidā vadīja tēvus un izveda tautu no verdzības, tagad Jēzus rokām darīja brīnumus Jūdejā un Galilejā. Tomēr, neskatoties uz Jēzus sacīto un paveikto, tautas vadoņi un skolotāji pretojās atzīt Kristus dievišķo dabu. Viņu lepnība, paštaisnība un neticība, raugoties Kristus vaigā, tiem liedza atpazīt apsolīto Glābēju. Šī tautas vadoņu attieksme tika dienu dienas sēta tautas apziņā. Jūdi ilgojās pēc brīvības, bet, kad tā bija rokas stiepiena attālumā, viņi to atraidīja, jo viņu sirds un prāts bija nepatiesības apēnots.

Tiekšanās pēc brīvības, pretojoties dievišķajai patiesībai, nav pametusi cilvēka sirdi līdz pat šai dienai. Tāpat kā toreiz, arī mūsdienu tautu vadītāji un polittehnologi nopūlas, radot mieru un labklājību, balstoties vien cilvēka prāta gudrībā un sasniegumos. Taču iznīcīgais, lepnības un pašpietiekamības pārņemtais prāts spēj radīt vien egoisma izkropļotu brīvību un mieru. Šo nīcībai nolemto cilvēci spēj atbrīvot un dziedināt vienīgi tās Radītājs. Vēstules Ebrejiem autors pamāca un iedrošina savus laikabiedrus, sakot, ka Kristus ir nācis atbrīvot cilvēku no nīcības lāsta “nedzīvajiem darbiem”, lai tas spētu kalpot dzīvajam Dievam. Te ar kalpošanu nav domāta verdziska pakļaušanās, bet gan piederība Tam, kurš sniedz svētību un izdošanos ikvienam labam darbam un nodomam. Citiem vārdiem, piederība jeb ticība Dievam mums sniedz brīvību, kas pamatota neizsīkstošā dzīvībā.

  41_render-unto-caesar-and


Taču, tāpat kā toreiz Jūdiem bija grūti pieņemt Jēzus dievišķumu un Viņa vārdu patiesību, arī mūsdienu pasaule aizvien pretojas Dieva autoritātei un patiesībai. Šī pretestība izriet no lepnības, pašpietiekamības un bailēm pazaudēt kontroli pār savu dzīvi un iegūto varu. Godīgi raugoties vēsturē, nevar nepamanīt, ka visas cilvēci skārušās bēdas un ciešanas ir rezultāts šīm bailēm “atlaist vadības grožus”. Apgaismības laikmets ar savu uzsvaru uz evolūciju, zinātnes progresu un cilvēka autonomiju, soli pa solim mazināja ticības Dievam nozīmi. Šis nīcības uzvaras gājiens cerētās pilnības vietā atnesa vēl nepieredzētus konfliktus un cilvēku upurus.

Divi postošākie pasaules kari, kas noslēdza apgaismības laikmetu, ir skaudrs atgādinājums par briesmām, ko rada cilvēka lepnība un ambīcijas. Neraugoties uz zinātnes sasniegumiem un straujo humānisma ideālu progresu, cilvēce nonāca neiedomājamu ciešanu un iznīcības priekšā. Tās lepnais gājums pretī pārticības radītajai brīvībai un prāta triumfam noslēdzās ar kritienu iznīcības tumsā. Tam sekojošais mēģinājums meklēt glābiņu, sitot pieri pret humānisma altāri, dzemdināja vien Rietumu nihilisma tukšo solījumu: “Nekad vairs!” Ir veltīgi meklēt atbrīvošanu, jēgu un dzīvību, pie tā, kas apzīmogots ar iznīcību. Kā rakstīja F.Nīče, norādot uz sava laika jēgu zaudējušo sabiedrību: “Dievs ir miris! Mēs esam viņu nogalinājuši – jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas!”*

Šodienas evaņģēlijs mūs aicina un iedrošina ieraudzīt un nožēlot savu dumpīgumu un pazemīgi atzīt savu nepieciešamību pēc dzīvības Dieva, par kuru ir sacīts: “Ielūzušu niedri Viņš nenolauzīs, un kvēlojošu dakti Viņš nenodzēsīs.”2 Tam, kurš sauc pēc Dieva, Viņš dāvā ticību un drosmi satvert Glābēja pasniegto roku un kopā ar Viņu uzvarēt šīs pasaules gara mestos izaicinājumus. Patiesu dzīvību un mieru var sasniegt, tikai atzīstot savas dzīvības trauslumu un padodoties Radītāja gribai, kas ir pilna žēlastības un laipnības. Viņš mums ir cēlis altāri, uz kura ir likta Kristus dzīvība mūsu glābšanai no nīcības un ļaunā varas. Vienīgi raugoties Kristus vaigā, mēs spējam patiesi novērtēt mums dāvātās dzīvības dārgumu un dzīves jēgu kopumā. Jēzus sacīja: “Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.”3 Tad nu sekosim mūsu Kunga aicinājumam un dzīvosim atspoguļodami Viņa mīlestību, līdzcietību un drosmi apliecināt patiesību. Ticība Jēzum kā Dieva Dēlam nav tikai intelektuāla piekrišana, bet gan dziedinoša sastapšanās ar mūžīgās dzīvības Avotu. Jā, tas prasa drosmi atzīt savu lepnību, atmest šaubas un bailes, paļauties uz Viņa vārdu patiesumu un mīlestības spēku. Bet tas ir vienīgais ceļš, kas ved prom no nedzīviem darbiem, pretī kalpošanai dzīvajam Dievam.

Gavēņa laiks mums sniedz īpašu ierosmi lūgt un pārdomāt Jēzus mācību. Viņa vārdi vairo ticību un drosmi uzticēties Viņa vadībai un klātbūtnei. Tam par liecību un atgādinājumu agrākās paaudzes cēla baznīcas un katedrāles, lai, redzot šīs zīmes, sabiedrība ikvienu domu, vārdu un darbu balstītu un vērtētu Kristus atklātajā patiesībā, kurā mums ir piedošana un mūžīgā dzīvība. Mums aizvien ir pieejama šī lielā dāvana – dzīve kopā ar dzīvības Dievu. Lai mums par iedrošinājumu ir apustuļa Toma vārdi, kurš, satiekot augšāmcelto Kristu, iesaucās: “Mans Kungs un mans Dievs!”4 Lai tā ir arī mūsu ticības apliecība, jo mēs piederam Kungam – dzīvības Dievam –, kas patieso dzīvību un neiznīcību gaismā cēlis!

Āmen.

1 2Moz 3:14; 2 Mt 12:20; 3 Jņ 15:13-14; 4 Jņ 20:28: * F. Nīčes “Jautrās zinātnes” 125. aforisms.



IMG_9528_2_66_52

Fotoalbums >> Foto: Ēriks Berzinskis

Par katru stundu Dievam pateicos,
Par elpu vienu,
Par katru nodzīvotu dienu (..).
/K. Skalbe/
3. marta dievkalpojuma izskaņā sveicām 99 gadu jubilejā Almu Avotiņu, mūsu draudzes ilggadējo locekli, vēlot viņai veselību, možu garu un vēl daudzus gadus svētīgajā draudzes kopībā. Arī mācītājam Tālim tika izteikti pateicības vārdi par kalpošanu un dāvāti ziedi, sveicot viņu vārdadienā.


Kontaktu forma

* Vārds Uzvārds:
* E-pasts:

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
   Pieteikties

Konts ziedojumiem

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
RĪGAS JAUNĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES DRAUDZE
Reģ. Nr. 90000302018
A/S Swedbank LV93HABA0551005442468

Mājaslapas administratore Vita Avotiņa
E-mail: vita.avotina2@gmail.com
Tālr. 29117408
© 2019 Jaunagertrudesdraudze.lv
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPRO »