lapas: 123
Četrdesmit dienu gavēnis  

Svētajos Rakstos gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā, vairakkārt sastopams laika posms, kas mērīts ar skaitli 40, piemēram, 40 dienas un naktis ilga grēku plūdi (Gen 7:4...), 40 dienas Mozus uzturējās Sīnaja kalnā pirms Derības plākšņu saņemšanas (Ex 24:18, 34,28), 40 gadus Īsraēls ceļoja caur tuksnesi uz Kanaānu, un arī Jēzus Kristus 40 dienas uzturējās tuksnesī (Mk 1:13; Mt 4:2; Lk 4,1...). Šis skaitlis raksturo laiku ne tik daudz hronoloģiski, cik daudz vairāk norāda uz laika posma saturu, proti, visur, kur tas Svētajos Rakstos sastopams, arvien tas saistīts ar došanos ceļā, gatavošanos, skaidrošanos.

lasīt tālāk »
Sv. Jaunava Marija - mūsu Kunga māte  
Runāt par Jaunavu Mariju luteriskajā Baznīcā, īpaši pie mums Latvijā, nav pašsaprotami. Pārāk dziļi mūsu luterisko draudžu locekļos ir iesakņojies priekšstats, ka Jaunavu Mariju ievēro tikai Romas katoļi. Vēl vairāk – viņa ir kļuvusi gandrīz vai par pazīšanas zīmi Romas katoļu dievbijībai, un tie, kas izceļ Jaunavas Marijas lomu pestīšanas notikumā, dažkārt pat tiek apvainoti neuzticībā luteriskajai konfesijai.

Tomēr šāds pārmetums ir nepelnīts – īpaši tad, ja apzināmies, ka mūsu Baznīcas ticības galvenā mēraukla ir Svētie Raksti. Svētie Raksti ir tie, kas dod liecību gan par mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu, gan par pestīšanas notikumu, gan arī par Jaunavas Marijas vietu tajā.

lasīt tālāk »
Debesbraukšana 
Kad viņš tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs. Tad tie viņu pielūdza un ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē, un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu. (Lk.24:51-53)

Lūkas evaņģēlijs iesākas un noslēdzas ar priecīgām ziņām. Jēzum dzimstot, eņģelis saka: “Nebīstieties, jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus,
Kungs!"1, un noslēgumā mēs redzam mācekļus, kuri, atvadījušies no sava Kunga, ar lielu prieku atgriežas Jeruzālemē. Pirms pacelšanās debesīs, Jēzus apsola mācekļiem Svētā Gara spēku, kas viņus darīs par lieciniekiem, par Dieva valstības nesējiem.2
lasīt tālāk »
“Pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu” *  
Celies, jo tava gaisma nāk! Tāds ir Adventa laika un Jaunā Baznīcas gada pasludinājuma saturs. Tajā nepārprotami ir saskatāms gaismas avots – Jēzus.

Viņa ienākšana pasaulē ir kā līdz šim nebijušas gaismas atspīdēšana. Vēl vairāk, kā pravietis Jesaja saka: Viņš ir brīnums. Un tieši tāda ir Viņa vēsts: “jo, kas tiem nekad nebija stāstīts, to tie tagad redz, un, ko tie nekad nebija dzirdējuši, tas tiem tagad kļūst skaidri saprotams.” Jes.52:15

lasīt tālāk »
Sveču diena - Sv. Sīmaņa diena  
Šīs dienas nosaukums gadsimtu gaitā ir bijis dažāds, bet tās saturs ir nemainīgs. Šajā dienā tiek pieminēta mūsu Kunga Jēzus priekšāstādīšana templī, kas saskaņā ar jūdu priekšrakstiem notiek 40 dienas pēc dzimšanas. Šī diena ir dēvēta gan par Sveču dienu, gan par Marijas šķīstīšanās dienu, gan arī par HYPAPANTE (gr.) - Tikšanās svētkiem, kad tempļa kalpotājs Simeons (Sīmanis) satiek mūsu Kungu un Pestītāju.
lasīt tālāk »
Mūžības Svētdiena 

“Mēs piederam debesīm, no kurienes mēs ar pacietību gaidām glābēju Kungu Jēzu Kristu.” Flp.3:20

Mūžības Svētdiena liek mums uzlūkot sevi no visplašākā skatu punkta - mūžības. Ar visu to, kas mēs esam, un kas iezīmē mūsu dzīvi – dzimšana, pieaugšana, sapņu īstenošana ar to pavadošajiem zaudējumiem un uzvarām un visbeidzot nāvi. Tā mēs varētu pavisam vienkāršoti raksturot viena cilvēka dzīvi.

No šāda skatu punkta raugoties, ir saprotams, kādēļ Baznīcas gada pēdējā svētdiena ir galvenokārt Mūžības un nevis tikai Mirušo atceres diena. Mirušo atcere noteikti ir ierobežots skatījums uz to, kas un kāpēc mēs esam. Nav šaubu, mirušo tuvinieku piemiņai ir svarīga loma, tieši tāpat kā kapu apmeklēšanas un to sakopšanas tradīcijai.

lasīt tālāk »
Svētais Meinards - mūks, misionārs, bīskaps  
Latviešu tautā bieži, runājot par mūsu dzimtenes kristianizāciju, jāsastopas ar plaši izplatītu spriedumu, ka kristīgo ticību ir mums atnesuši krusta karotāji - "ar uguni un zobenu". Ieskatoties rūpīgāk hronikas vēstītos notikumos, kas saistīti ar mūsu tautas pievēršanu kristīgai ticībai, mēs redzam šāda apgalvojuma nepareizību. Misionāra, mūka, bīskapa Meinarda miermīlīgā darbošanās šo apgalvojumu atraida. Tikai pēc viņa nāves enerģiskie un nepacietīgie viņa darba turpinātāji tvēra zobenu un meta uguni. Un taisni šī miermīlīgā bīskapa Meinarda darbošanās ir tā, kas, īpaši pēdējā laikā, ir atmodinājusi dzīvu interesi par šo - savam laikmetam tik neparasto kristīgā pasaulē - kristīgās vēsts sludinātāju.” - Baznīcas vēstures profesors Dr. theol. Roberts Feldmanis. 
lasīt tālāk »
Adventa laika pārdomas 

"Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas degošas! Esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūdaļ tam atvērtu, kad tas nāks un klauvēs. Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā."  Lk.12:35-37


Atsaucoties uz Jēzus sacīto, mūsu dzīve ir nemitīga tuvošanās pārsteigumam. Taču, tas nav pārsteigums, kas aizsākas un piepildās kaut kur ārpus mums pašiem. Tas ir tā pat kā ar dāvanām – mēs tās gaidām kā pārsteigumu, bet lielākajā daļā gadījumu, dāvana ir rezultāts mūsu vienā vai otrā veidā izteiktajām ilgām. Mēs pat varētu sacīt, ka pārsteigums ir gan par dāvanu, gan par to, ka mūsu ilgas ir sadzirdētas un kāds tās ir īstenojis.
lasīt tālāk »
Reformācijas diena 

Reformācijas laikmets aizsākās Vācijā, ar Mārtiņa Lutera, augustīniešu mūka un teoloģijas profesora, iebildumiem pret atsevišķām Romas katoļu baznīcas praksēm, kurās viņš saskatīja atkāpšanos no Evaņģēlija un patiesās kristīgās ticības. Kā vienu no tādām var minēt tā saucamo indulgenču jeb grēku atlaižu pārdošanu par naudu. Tieši tas pamudināja Luteru publicēt savas 95 tēzes 1517. gadā 31. oktobrī. Šis datums vēl arvien Luteriskajā baznīcā tiek svinēts kā Reformācijas diena.

lasīt tālāk »
Gavēnis 

Gavēnis kristīgajā Baznīcā ir ienācis no ebreju reliģijas (jūdaisma); gavēšana tiek praktizēta arī citās pasaules reliģijās. Atturēšanās no ēdiena un/vai konkrētām darbībām noteiktos laikos ir bijusi un aizvien ir daudzu garīgo prakšu neatņemama sastāvdaļa. Gavēņa vai gavēšanas ideja nav sveša arī mūsdienu populārajai kultūrai, taču parasti tā neatbilst tam, ko ar šo praksi saprot kristīgā Baznīca. To galvenokārt mēdz piedāvāt kā metodi svara samazināšanai, kam nav nekādas saistības ar cilvēka garīgās pasaules sakārtošanu, pat tad, ja izskan aicinājumi atteikšanos no kāda ēdiena savienot ar kaut kādām pārdomām par savu eksistenci. Lai nu kā, bet šī nav kristīgā attieksme pret gavēni.

lasīt tālāk »
lapas: 123
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00

Lasi vairāk
Sk.Tezē jaunumus
facebook.com

Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma

Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Lasi vairāk

Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!
/Livars/
livars.blogspot.com
.
2018. gada 17. decembris
Vārdadienas: Hilda, Teiksma
Nedēļas lozungs
"Sataisiet Kungam ceļu; redzi, Kungs Dievs ar spēku nāk!"
Jes 40:3,10

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast

Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
‌facebook.com


© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »