Sv. Jaunava Marija - mūsu Kunga māte

Uz raksta sākumu sadaļā "Tematiskie raksti"

Ja arī vēstījuma apjoms, kas attiecas tieši uz Jaunavu Mariju, evaņģēlijos nav liels, taču satura ziņā tas ir izšķiroši nozīmīgs. Tieši mūsu Kunga piedzimšana no Jaunavas Marijas ir tā, kas ļauj mums Ticības Apliecībā arvien no jauna apliecināt pašus pestīšanas pamatus, proti, ka mūsu Kungs un Pestītājs ir patiess Dievs un patiess cilvēks. Marijas ticībā sacītie vārdi: «Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda,» (Lk 1:38) ievadīja Dieva jauno atklāsmi pasaulei Viņa Dēlā. Tāpēc Jaunava Marija Baznīcā arvien tiek pieminēta īpaši, un ar viņas dzīvi saistītie notikumi tiek svinēti kā augsti svētki. Tādu nozīmi tie iegūst tāpēc, ka tie ir arī mūsu Kunga un Pestītāja dzīves sastāvdaļa, tātad daļa no Dieva atklāsmes pestīšanas notikumā.

Šeit vietā ir atcerēties Lutera domas par Jaunavas Marijas godināšanu. Šodien vairs reti kam zināms, ka Lutera attieksme pret Jaunavu Mariju līdz pat viņa dzīves beigām bija godbijības pilna. Vēl savas dzīves pašā noslēgumā 1546.gada 2. februārī Marijas šķīstīšanās dienā vienā no sava mūža pēdējiem sprediķiem (2 nedēļas pirms nāves) Luters norāda uz Jaunavu Mariju kā paraugu pazemībai: tāpat kā Marija ir pazemojusies un pildījusi bauslības šķīstīšanās priekšrakstus, lai arī viņa bija pilnīgi šķīsta, tāpat arī mums jāpazemojas un jāpilda baušļi, lai arī Jēzus pestīšanas darba dēļ vairs neesam bauslībai pakļauti (Lutera kopotie darbi, Veimāras izdevums, 51,167:32-34). Arī viņa agrākos sprediķos un rakstos ieraugāma dziļa godbijība pret Jaunavu Mariju, kas pilnībā izslēdz izplatīto priekšstatu, ka Luters nav vēlējies izcelt Jaunavas Marijas lomu un atcēlis ar Jaunavu Mariju saistītus svētkus. 1521. gadā, sprediķodams par Lk 1:46-55 (Magnificat) Luters saka, ka Marijas gods ir tas, ka Dievs uzlūkoja viņas pazemību; un ka Marija vēlas nevis, lai cilvēki nāktu pie viņas, bet lai caur viņu tie nāktu pie Dieva. «Tu svētā Jaunava un Dieva māte! Kā tu savā niecībā un neievērojamībā esi tik bagāti Dieva žēlastībā  ievērota un cik lielas lietas Viņš pie Tevis darījis!» (Lutera kopotie darbi, Veimāras izdevums, 7: 568:9-20). Šo pašu sprediķi noslēdz teikums: «To lai piešķir mums Kristus savas mīļās mātes aizlūgumu dēļ.» (Lutera kopotie darbi, Veimāras izdevums, 7, 568:9-20) Tas  vēlreiz apliecina Jaunavas Marijas nozīmi Lutera dievbijībā, kā arī to, ka viņš nenorobežojas no Jaunavas Marijas arī kā aizlūdzējas. Šādu izpratni atbalsta, piemēram, notikums kāzās Kānā (Jāņa 2:1-11).

Nozīmīgi tomēr ir arī norādīt uz atšķirībām Lutera uzskatos iepretī sava laika Romas katoļu Baznīcai par Marijas vietu dievbijības praksē. Viens no būtiskākajiem Lutera teoloģiskajiem akcentiem šajā ziņā ir tas, ka viņš strikti nodala aizlūdzēja un aizstāvja funkciju. 1530. gadā Luters raksta no Koburgas brīdinājuma vēstuli garīdzniekiem, kurā viņš distancējas no tolaik izplatītā priekšstata par Kristu kā tiesnesi un Jaunavu Mariju kā aizstāvi. Šādam priekšstatam nav seguma Svētajos Rakstos, un pestīšana iespējama vienīgi tādā veidā, ka cilvēkus Tēva priekšā aizstāv Jēzus pats. Tātad – gan Luteram, gan viņa ticības sekotājiem svarīgi ir, lai Jaunava Marija cilvēku dievbijībā neieņem Jēzus vietu.

15. augusts Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas kalendārā ir svētku diena ar nosaukumu: Jaunava Marija – mūsu Kunga māte. Līdzīgs nosaukums šiem svētkiem ir atrodams arī pie luterāņiem citur pasaulē. Romas katoļu Baznīca šajā dienā svin Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienu, bet dažādas Pareizticīgās Baznīcas – Dievdzemdētājas Aizmigšanas dienu vai Marijas Debesbraukšanas dienu. Senākās saglabātās ziņas par šo svētku svinēšanu ir no 5. gadsimta, bet tie svinēti droši vien jau daudz agrāk.

Atšķirībā no citiem Baznīcas svētkiem, kas saistīti ar Jaunavu Mariju (2. februāris un 25. marts), šie nav pamatoti Svētajos Rakstos aprakstītos notikumos, jo par to, kā Jaunava Marija atstāj šo pasauli, vēstī tikai tradīcija. Atšķirībā no daudziem svētajiem Baznīcas vēsturē ir saglabājies vienīgi Jaunavas Marijas aiziešanas datums, bet ne apbedījuma vieta, tāpat arī nav sastopamas nekādas ar viņas ķermeni saistītas relikvijas. Par iemeslu tam tiek uzskatīts, ka Jaunava Marija ir uzņemta debesīs cilvēka miesā.

Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее

Tezē svētbrīdis

sestdienās 19.00

Lasi vairāk
Sk.Tezē jaunumus
facebook.com

Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma
Atsāksies 23. oktobrī 


Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Lasi vairāk

Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!
/Livars/
livars.blogspot.com
.
2018. gada 20. oktobris
Vārdadienas: Leonīds, Leonīda
Nedēļas lozungs
"Viņš tev ir teicis, cilvēk, kas ir labs, ko Kungs no tevis prasa - spriest taisnu tiesu, mīlēt žēlastību, pazemībā staigāt ar Dievu."
Mih 6:8

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast

Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
‌facebook.com
Iesvētību kurss 2018. Pavasara grupa

Iesvētību dievkalpojums


.
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »