lapas: 123
Manas acis raugās uz to Kungu (Ps.25:15) 
Raudzīšanās uz Dievu ir viens no ticības nozīmīgākajiem aspektiem.  Par tādu to padara fakts, ka radīšanas noslēgumā Dievs uzlūko padarīto un novērtē to: “un redzi, tas bija ļoti labi!”1
Mūsu vajadzība raudzīties pēc un uz Dievu iesākas ar viņa raudzīšanos uz visu radīto. Dievs raugās uz mums!

Šis ir viens no ticības pamatprincipiem. Ticēt, nozīmē apzināties Dieva klātbūtni. Viņš visu redz: “Tavas acis visu redz, Tava roka sarga, sedz...”2 Turklāt šī skatīšana nav tikai vērtējoša, tā, ir arī motivējoša. Dievs mūs aicina raudzīties uz Viņu, lai mēs mācītos sargāt un rūpēties. “Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā.”3

Šajā procesā kā viens no svarīgākajiem faktoriem ir Dieva iepazīšana. Tas, kādu Dievu mēs redzam, ir pamatā ikvienai mūsu rīcībai.
 
lasīt tālāk »
Taize – stāsts par robežu pārkāpšanu 
„Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Gal. 3:28)

2016./2017. gadu mijā Rīgā norisinājās Taize (Tezē) Eiropas tikšanās, kas sapulcēja ap 15000 jauno kristiešu no dažādām
Eiropas valstīm – katoļus, protestantus, pareizticīgos.

Pēc pēdējā globālā, postošā kara brālis Rožē (Roger Louis Schütz-Marsauche) nodibināja Taize ciematā, Francijā ekumēnisku mūku kopienu, jo ticēja, ka kristiešu apvienošanās palīdzēs nākotnē saglabāt mieru Eiropā. Dievs svētīja šo pasākumu, kopiena pieauga skaitliski un tagad tā sastāv no vairāk nekā 100 brāļiem - gan katoļiem, gan protestantiem -, kas vēlas, lai viņu dzīve būtu par zīmi iespējamam mieram starp sašķeltajiem kristiešiem un tautām. Izlīguma vēsts, kuru kopienas brāļi īpaši adresē jauniešiem, aplidoja pasauli un kļuva par pievilkšanās spēku daudziem, jo daudziem cilvēkiem, kas no dažādām valstīm un kontinentiem dodas uz mazo Taize ciematiņu, lai vienotos kopīgā lūgšanā.

lasīt tālāk »
"Redzi, no šī laika visas paaudzes mani teiks svētīgu" 

Pirmo pavasara mēnesi, martu, mēdz dažkārt dēvēt arī par sieviešu mēnesi, jo daudzviet pasaulē 8. martā tiek atzīmēta Starptautiskā Sieviešu diena, kad vīri savām sievām, māmiņām, vecmāmiņām, un darba kolēģēm dāvina ziedus un velta īpašu uzmanību. Arī Baznīcas kalendārā ir viena marta diena, kad mēs atceramies kādu īpašu sievietei. Šī diena ir 25. marts – Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki.

Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.” 1

Tāpēc arī mūsu ikmēneša sadraudzības pasākums, kas notika 12. martā, bija veltīts Jaunavai Marijai –mūsu Kunga mātei. Ar tematisku priekšlasījumu uzstājās draudzes kora diriģents un Lutera Akadēmijas docents Vilis Kolms.

lasīt tālāk »
Meklējot jaunumus 

 "Jel jautā iepriekšējām dienām, kas pirms tevis bijušas, kopš dienas, kad Dievs uz zemes radīja cilvēku, jautā visur, no vienas debess malas līdz otrai: vai ir jau bijuši tik lieli darbi, vai ir kas dzirdēts par tādiem?”  (5Moz.4:32)

Iespējams nav tāda cilvēka, kas netaujātu pēc jaunumiem. Mēs ikdienas pārlūkojam ziņu slejas, skatāmies un klausāmies informatīvus raidījumus, mēs meklējam, vai ir kādi jaunumi. Mainās laiki un kārtības, bet viens paliek nemainīgs – cilvēka jautājums: “Vai ir kādi jaunumi?”

lasīt tālāk »
Jāņa Kristītāja dzimšanas diena 
“Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņai piedzima dēls. Viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs ir parādījis lielu žēlsirdību viņai, un tie priecājās līdz ar viņu.” (Lk.1:57, 58)

Jāņa Kristītāja piedzimšana ir Dieva žēlsirdības zīme. To izsaka viņa vārds, kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē Dievs ir žēlsirdīgs vai Dievs parāda žēlsirdību. Pirmajā brīdī varētu domāt, ka žēlsirdība ir parādīta Jāņa vecākiem, kuri līdz šim nav varējuši ieņemt bērnu. Taču Jāņa dzīve pauž Dieva žēlsirdību, kas ir dāvāta ikvienam cilvēkam.

Kas ir šīs žēlsirdības saturs? Vispirms, tā nepārprotami ir Dieva iniciatīva. Tas nav aicinājums sasniegt zināmu garīgu izaugsmi, lai izpelnītos uzmanību, bet nosacījums, pie kura kaut kas var iesākties. Aicinājums ticēt, uzticēties ir pamatots Dieva žēlsirdībā uz mums. Viņš aicina mūs pie sevis kā mīlošs Tēvs.

lasīt tālāk »
25. jūlijs. Apustuļa Jēkaba Vecākā diena 

Jēkabs Vecākais (grieķu. Ιάκωβος , lat. Iacobus, spāņu. Santiago) – Jēzus Kristus apustulis, evaņģēlista Jāņa vecākais brālis. Piedzimis Palestīnā, nogalināts mūsu ēras 44. gadā* Jeruzalemē.

Kā vēstī Evaņģēliji, Jēkabs, viņa tēvs un brālis bija zvejnieki. Jēkaba un viņa brāļa Jāņa aicināšana Mateja Evaņģēlijā (4:21,22) ir aprakstīta šādi: “No turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus - Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni - kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja Viņam."
lasīt tālāk »
Sv. Jāņa Kristītāja diena, 24. jūnijs  

Jāņa Kristītāja piedzimšanas apstākļi

Jāņa Kristītāja dzimšanas diena Baznīcā tiek uzskatīta par augstiem svētkiem. Šie svētki pamatojas Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas vēstījumā, un ir saistīti ar vairākiem brīnumiem. Saskaņā ar evaņģēlija vēstījumu Jāņa Kristītāja mātei Elizabetei dēls
piedzimst diezgan lielā vecumā – tad, kad ne viņa pati, ne viņas vīrs, priesteris Zaharija, vairs netic, ka tas varētu notikt. Jāņa Kristītāja tēvs, kalpodams templī, saņem eņģeļa vēsti par to, ka viņam piedzims dēls. Tā kā viņš uzreiz tam nespēj ticēt, eņģelis dod zīmi – uz laiku līdz Jāņa piedzimšanai Zaharija zaudē valodu. Tāpēc, kad dēls piedzimis, jautāts par dēlam piešķiramo vārdu, viņš atbildi dod rakstiski: Jānis. Šādu pašu vārdu, nesaskaņodama ar savu vīru, dēlam bija paredzējusi arī Elizabete. Kad Zaharijam atgriežas valoda, viņš saka slavas un pateicības lūgšanu (pazīstama kā «Benedictus Deus»), reizē arī izsakot pravietojumu par Jāņa nozīmi Dieva tautas vēsturē.
lasīt tālāk »
29. jūnijs. Apustuļu Pētera un Pāvila diena  
29. jūnijā ik gadus tiek atzīmēta divu kristīgajai Baznīcai sevišķi nozīmīgu apustuļu (Dieva sūtņu) piemiņas diena. No visiem Jēzus apustuļiem tieši Pēteris un Pāvils ir visplašāk pazīstamie.

Apustuļu Pētera un Pāvila izcilo vietu Baznīcas un līdz ar to visas kristīgās pasaules vēsturē koncentrētā veidā rāda lūgšana, kas paredzēta viņu piemiņas dienas dievkalpojumam.

Visspēcīgais, mūžīgais Dievs, kas esi svētījis šo dienu ar Tavu apustuļu – sv. Pētera un Pāvila asinsliecību, mēs Tevi lūdzam: dāvini savai tautai sekot šiem mācītājiem, caur kuriem Tavs evaņģēlijs vispirms sāka izplatīties visā pasaulē.

lasīt tālāk »
Pļaujas svētki - pateicības diena  
“Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!”*
Pļaujas svētki ir pateicības diena, un to aizsākums ir meklējams dziļā cilvēces vēsturē. Šie ir vieni no lielajiem svētkiem. Šodienas psalma vārdiem runājot, tie aptver cilvēka darbu un dzīvi posmā – cerība un prieks! Pavasarī tikai cerībā, ticībā iesēts un stādīts, un tas ir patiess prieks, ja rudens pienāk ar bagātīgu pļauju un ražas ievākšanu.

Senajā pasaulē tas faktiski bija izšķirošs notikums. Lai cilvēks varētu dzīvot, ir nepieciešama pārtika. Ievāktā raža bija gan uztura, gan maiņas, gan maksāšanas līdzeklis.
lasīt tālāk »
31. oktobris - Reformācijas svētki  
Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi” *
1517. gadā, Visu Svēto dienas priekšvakarā, Vitenbergas universitātes profesors un Pils Baznīcas (Shlosskirche) priesteris Mārtiņš Luters publiskai apspriešanai izlika 95 Tēzes. Šīs tēzes tika publiskotas ar mērķi uzsākt debates par baznīcas jaunieviesto indulgenču (grēku atlaižu zīmju) tirdzniecības praksi.

Tas bija aizsākums tam, ko mēs šodien pazīstam, kā Lutera Reformāciju. Lai gan disputs par indulgencēm nebija un nav pamatā Luteriskās baznīcas ticības apliecinājumam, uzsāktās sarunas ievadīja plašu un neatgriezenisku Baznīcas reformāciju un Luteram izdevās izmainīt priekšstatus par ticību un tās lomu cilvēka dzīvē.
lasīt tālāk »
lapas: 123
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее

Tezē svētbrīdis

29. septembrī 19.00
un turpmāk katru
sestdienu 19.00

Lasi vairāk
Sk.Tezē jaunumus
facebook.com

Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma
Atsāksies 23. oktobrī 


Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Lasi vairāk

Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!
/Livars/
livars.blogspot.com
.
2018. gada 24. septembris
Vārdadienas: Agris, Agrita
Nedēļas lozungs
"Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, - mūsu ticība." 1 Jņ 5:4

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast

Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
‌facebook.com
Iesvētību kurss 2018. Pavasara grupa

Iesvētību dievkalpojums


.
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »