lapas: 123
Gavēnis 
Gavēnis kristīgajā Baznīcā ir ienācis no ebreju reliģijas (jūdaisma); gavēšana tiek praktizēta arī citās pasaules reliģijās. Atturēšanās no ēdiena un/vai konkrētām darbībām noteiktos laikos ir bijusi un aizvien ir daudzu garīgo prakšu neatņemama sastāvdaļa. Gavēņa vai gavēšanas ideja nav sveša arī mūsdienu populārajai kultūrai, taču parasti tā neatbilst tam, ko ar šo praksi saprot kristīgā Baznīca. To galvenokārt mēdz piedāvāt kā metodi svara samazināšanai, kam nav nekādas saistības ar cilvēka garīgās pasaules sakārtošanu, pat tad, ja izskan aicinājumi atteikšanos no konkrētā ēdiena savienot ar kaut kādām pārdomām par savu eksistenci. Lai nu kā, bet šī nav kristīgā attieksme pret gavēni. 
lasīt tālāk »
Četrdesmit dienu gavēnis  
Svētajos Rakstos gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā, vairakkārt sastopams laika posms, kas mērīts ar skaitli 40, piemēram, 40 dienas un naktis ilga grēku plūdi (Gen 7:4...), 40 dienas Mozus uzturējās Sīnaja kalnā pirms Derības plākšņu saņemšanas (Ex 24:18, 34,28), 40 gadus Īsraēls ceļoja caur tuksnesi uz Kanaānu, un arī Jēzus Kristus 40 dienas uzturējās tuksnesī (Mk 1:13; Mt 4:2; Lk 4,1...). Šis skaitlis raksturo laiku ne tik daudz hronoloģiski, cik daudz vairāk norāda uz laika posma saturu, proti, visur, kur tas Svētajos Rakstos sastopams, arvien tas saistīts ar došanos ceļā, gatavošanos, skaidrošanos.
lasīt tālāk »
Reformācijas diena 

Reformācijas laikmets aizsākās Vācijā, ar Mārtiņa Lutera, augustīniešu mūka un teoloģijas profesora, iebildumiem pret atsevišķām Romas katoļu baznīcas praksēm, kurās viņš saskatīja atkāpšanos no Evaņģēlija un patiesās kristīgās ticības. Kā vienu no tādām var minēt tā saucamo indulgenču jeb grēku atlaižu pārdošanu par naudu. Tieši tas pamudināja Luteru publicēt savas 95 tēzes 1517. gadā 31. oktobrī. Šis datums vēl arvien Luteriskajā baznīcā tiek svinēts kā Reformācijas diena.

lasīt tālāk »
Apustulis Barnaba  
11. jūnijā Evaņģēliski Luteriskā baznīca atzīmē Svētā Barnabas dienu. 

Barnaba (grieķiski - Βαρνάβας), īstajā vārdā Jāzeps, dzimis Kiprā jūdu ģimenē, kura piederēja pie Levija cilts. Viņš bija viens no septiņdesmit apustuļiem un Kipras baznīcas dibinātājs.

Tiek uzskatīts, ka Jāzeps pievienojās apustuļu pulkam jau pēc Kristus pacelšanas Debesīs. Bībelē (Ap.d. 4:36,37) viņš pirmo reizi tiek pieminēts šādi: „Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu, tulkojumā: iepriecināšanas dēls, levīts, dzimis kiprietis, pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.” 

lasīt tālāk »
Sv. Jāņa Kristītāja diena, 24. jūnijs 
Jāņa Kristītāja piedzimšanas apstākļi
Jāņa Kristītāja dzimšanas diena Baznīcā tiek uzskatīta par augstiem svētkiem. Šie svētki pamatojas Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas vēstījumā, un ir saistīti ar vairākiem brīnumiem. Saskaņā ar evaņģēlija vēstījumu Jāņa Kristītāja mātei Elizabetei dēls
piedzimst diezgan lielā vecumā – tad, kad ne viņa pati, ne viņas vīrs, priesteris Zaharija, vairs netic, ka tas varētu notikt. Jāņa Kristītāja tēvs, kalpodams templī, saņem eņģeļa vēsti par to, ka viņam piedzims dēls. Tā kā viņš uzreiz tam nespēj ticēt, eņģelis dod zīmi – uz laiku līdz Jāņa piedzimšanai Zaharija zaudē valodu. Tāpēc, kad dēls piedzimis, jautāts par dēlam piešķiramo vārdu, viņš atbildi dod rakstiski: Jānis. Šādu pašu vārdu, nesaskaņodama ar savu vīru, dēlam bija paredzējusi arī Elizabete. Kad Zaharijam atgriežas valoda, viņš saka slavas un pateicības lūgšanu (pazīstama kā «Benedictus Deus»), reizē arī izsakot pravietojumu par Jāņa nozīmi Dieva tautas vēsturē.
lasīt tālāk »
29. jūnijs. Apustuļu Pētera un Pāvila diena  
29.jūnijā ik gadus tiek atzīmēta divu kristīgajai Baznīcai sevišķi nozīmīgu apustuļu (Dieva sūtņu) piemiņas diena. No visiem Jēzus apustuļiem tieši Pēteris un Pāvils ir visplašāk pazīstamie.

Apustuļu Pētera un Pāvila izcilo vietu Baznīcas un līdz ar to visas kristīgās pasaules vēsturē koncentrētā veidā rāda lūgšana, kas paredzēta viņu piemiņas dienas dievkalpojumam.

Visspēcīgais, mūžīgais Dievs, kas esi svētījis šo dienu ar Tavu apustuļu – sv. Pētera un Pāvila asinsliecību, mēs Tevi lūdzam: dāvini savai tautai sekot šiem mācītājiem, caur kuriem Tavs evaņģēlijs vispirms sāka izplatīties visā pasaulē.
lasīt tālāk »
25. jūlijs. Apustuļa Jēkaba Vecākā diena  
Jēkabs Vecākais (grieķu. Ιάκωβος , lat. Iacobus, spāņu. Santiago) – Jēzus Kristus apustulis, evaņģēlista Jāņa vecākais brālis. Piedzimis Palestīnā, nogalināts mūsu ēras 44. gadā* Jeruzalemē.

Kā vēstī Evaņģēliji, Jēkabs, viņa tēvs un brālis bija zvejnieki. Jēkaba un viņa brāļa Jāņa aicināšana Mateja Evaņģēlijā (4:21,22) ir aprakstīta šādi: “No turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus - Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni - kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja Viņam."
lasīt tālāk »
Svētais Meinards - mūks, misionārs, bīskaps  
Latviešu tautā bieži, runājot par mūsu dzimtenes kristianizāciju, jāsastopas ar plaši izplatītu spriedumu, ka kristīgo ticību ir mums atnesuši krusta karotāji - "ar uguni un zobenu". Ieskatoties rūpīgāk hronikas vēstītos notikumos, kas saistīti ar mūsu tautas pievēršanu kristīgai ticībai, mēs redzam šāda apgalvojuma nepareizību. Misionāra, mūka, bīskapa Meinarda miermīlīgā darbošanās šo apgalvojumu atraida. Tikai pēc viņa nāves enerģiskie un nepacietīgie viņa darba turpinātāji tvēra zobenu un meta uguni. Un taisni šī miermīlīgā bīskapa Meinarda darbošanās ir tā, kas, īpaši pēdējā laikā, ir atmodinājusi dzīvu interesi par šo - savam laikmetam tik neparasto kristīgā pasaulē - kristīgās vēsts sludinātāju.” - Baznīcas vēstures profesors Dr. theol. Roberts Feldmanis. 
lasīt tālāk »
Sv. Jaunava Marija - mūsu Kunga māte  
Runāt par Jaunavu Mariju luteriskajā Baznīcā, īpaši pie mums Latvijā, nav pašsaprotami. Pārāk dziļi mūsu luterisko draudžu locekļos ir iesakņojies priekšstats, ka Jaunavu Mariju ievēro tikai Romas katoļi. Vēl vairāk – viņa ir kļuvusi gandrīz vai par pazīšanas zīmi Romas katoļu dievbijībai, un tie, kas izceļ Jaunavas Marijas lomu pestīšanas notikumā, dažkārt pat tiek apvainoti neuzticībā luteriskajai konfesijai.

Tomēr šāds pārmetums ir nepelnīts – īpaši tad, ja apzināmies, ka mūsu Baznīcas ticības galvenā mēraukla ir Svētie Raksti. Svētie Raksti ir tie, kas dod liecību gan par mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu, gan par pestīšanas notikumu, gan arī par Jaunavas Marijas vietu tajā.

lasīt tālāk »
31. oktobris - Reformācijas svētki  
Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi” *
1517. gadā, Visu Svēto dienas priekšvakarā, Vitenbergas universitātes profesors un Pils Baznīcas (Shlosskirche) priesteris Mārtiņš Luters publiskai apspriešanai izlika 95 Tēzes. Šīs tēzes tika publiskotas ar mērķi uzsākt debates par baznīcas jaunieviesto indulgenču (grēku atlaižu zīmju) tirdzniecības praksi.

Tas bija aizsākums tam, ko mēs šodien pazīstam, kā Lutera Reformāciju. Lai gan disputs par indulgencēm nebija un nav pamatā Luteriskās baznīcas ticības apliecinājumam, uzsāktās sarunas ievadīja plašu un neatgriezenisku Baznīcas reformāciju un Luteram izdevās izmainīt priekšstatus par ticību un tās lomu cilvēka dzīvē.
lasīt tālāk »
lapas: 123
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00

Богослужение
на русском языке:

воскресенье 16.00
Подробнее

Tezē svētbrīdis

29. septembrī 19.00
un turpmāk katru
sestdienu 19.00

Lasi vairāk
Sk.Tezē jaunumus
facebook.com

Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma
Atsāksies 23. oktobrī 


Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Lasi vairāk

Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!
/Livars/
livars.blogspot.com
.
2018. gada 24. septembris
Vārdadienas: Agris, Agrita
Nedēļas lozungs
"Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, - mūsu ticība." 1 Jņ 5:4

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast

Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu
ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē



Sk. mūsu lapu arī
‌facebook.com
Iesvētību kurss 2018. Pavasara grupa

Iesvētību dievkalpojums


.
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »