lapas: 12
Reformācijas diena 

Reformācijas laikmets aizsākās Vācijā, ar Mārtiņa Lutera, augustīniešu mūka un teoloģijas profesora, iebildumiem pret atsevišķām Romas katoļu baznīcas praksēm, kurās viņš saskatīja atkāpšanos no Evaņģēlija un patiesās kristīgās ticības. Kā vienu no tādām var minēt tā saucamo indulgenču jeb grēku atlaižu pārdošanu par naudu. Tieši tas pamudināja Luteru publicēt savas 95 tēzes 1517. gadā 31. oktobrī. Šis datums vēl arvien Luteriskajā baznīcā tiek svinēts kā Reformācijas diena.

lasīt tālāk »
Apustulis Barnaba  
11. jūnijā Evaņģēliski Luteriskā baznīca atzīmē Svētā Barnabas dienu. 

Barnaba (grieķiski - Βαρνάβας), īstajā vārdā Jāzeps, dzimis Kiprā jūdu ģimenē, kura piederēja pie Levija cilts. Viņš bija viens no septiņdesmit apustuļiem un Kipras baznīcas dibinātājs.

Tiek uzskatīts, ka Jāzeps pievienojās apustuļu pulkam jau pēc Kristus pacelšanas Debesīs. Bībelē (Ap.d. 4:36,37) viņš pirmo reizi tiek pieminēts šādi: „Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu, tulkojumā: iepriecināšanas dēls, levīts, dzimis kiprietis, pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.” 

lasīt tālāk »
Sv. Jāņa Kristītāja diena, 24. jūnijs 
Jāņa Kristītāja piedzimšanas apstākļi
Jāņa Kristītāja dzimšanas diena Baznīcā tiek uzskatīta par augstiem svētkiem. Šie svētki pamatojas Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas vēstījumā, un ir saistīti ar vairākiem brīnumiem. Saskaņā ar evaņģēlija vēstījumu Jāņa Kristītāja mātei Elizabetei dēls
piedzimst diezgan lielā vecumā – tad, kad ne viņa pati, ne viņas vīrs, priesteris Zaharija, vairs netic, ka tas varētu notikt. Jāņa Kristītāja tēvs, kalpodams templī, saņem eņģeļa vēsti par to, ka viņam piedzims dēls. Tā kā viņš uzreiz tam nespēj ticēt, eņģelis dod zīmi – uz laiku līdz Jāņa piedzimšanai Zaharija zaudē valodu. Tāpēc, kad dēls piedzimis, jautāts par dēlam piešķiramo vārdu, viņš atbildi dod rakstiski: Jānis. Šādu pašu vārdu, nesaskaņodama ar savu vīru, dēlam bija paredzējusi arī Elizabete. Kad Zaharijam atgriežas valoda, viņš saka slavas un pateicības lūgšanu (pazīstama kā «Benedictus Deus»), reizē arī izsakot pravietojumu par Jāņa nozīmi Dieva tautas vēsturē.
lasīt tālāk »
29. jūnijs. Apustuļu Pētera un Pāvila diena  
29.jūnijā ik gadus tiek atzīmēta divu kristīgajai Baznīcai sevišķi nozīmīgu apustuļu (Dieva sūtņu) piemiņas diena. No visiem Jēzus apustuļiem tieši Pēteris un Pāvils ir visplašāk pazīstamie.

Apustuļu Pētera un Pāvila izcilo vietu Baznīcas un līdz ar to visas kristīgās pasaules vēsturē koncentrētā veidā rāda lūgšana, kas paredzēta viņu piemiņas dienas dievkalpojumam.

Visspēcīgais, mūžīgais Dievs, kas esi svētījis šo dienu ar Tavu apustuļu – sv. Pētera un Pāvila asinsliecību, mēs Tevi lūdzam: dāvini savai tautai sekot šiem mācītājiem, caur kuriem Tavs evaņģēlijs vispirms sāka izplatīties visā pasaulē.
lasīt tālāk »
25. jūlijs. Apustuļa Jēkaba Vecākā diena  
Jēkabs Vecākais (grieķu. Ιάκωβος , lat. Iacobus, spāņu. Santiago) – Jēzus Kristus apustulis, evaņģēlista Jāņa vecākais brālis. Piedzimis Palestīnā, nogalināts mūsu ēras 44. gadā* Jeruzalemē.

Kā vēstī Evaņģēliji, Jēkabs, viņa tēvs un brālis bija zvejnieki. Jēkaba un viņa brāļa Jāņa aicināšana Mateja Evaņģēlijā (4:21,22) ir aprakstīta šādi: “No turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus - Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni - kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja Viņam."
lasīt tālāk »
Svētais Meinards - mūks, misionārs, bīskaps  
Latviešu tautā bieži, runājot par mūsu dzimtenes kristianizāciju, jāsastopas ar plaši izplatītu spriedumu, ka kristīgo ticību ir mums atnesuši krusta karotāji - "ar uguni un zobenu". Ieskatoties rūpīgāk hronikas vēstītos notikumos, kas saistīti ar mūsu tautas pievēršanu kristīgai ticībai, mēs redzam šāda apgalvojuma nepareizību. Misionāra, mūka, bīskapa Meinarda miermīlīgā darbošanās šo apgalvojumu atraida. Tikai pēc viņa nāves enerģiskie un nepacietīgie viņa darba turpinātāji tvēra zobenu un meta uguni. Un taisni šī miermīlīgā bīskapa Meinarda darbošanās ir tā, kas, īpaši pēdējā laikā, ir atmodinājusi dzīvu interesi par šo - savam laikmetam tik neparasto kristīgā pasaulē - kristīgās vēsts sludinātāju.” - Baznīcas vēstures profesors Dr. theol. Roberts Feldmanis. 
lasīt tālāk »
Sv. Jaunava Marija - mūsu Kunga māte  
Runāt par Jaunavu Mariju luteriskajā Baznīcā, īpaši pie mums Latvijā, nav pašsaprotami. Pārāk dziļi mūsu luterisko draudžu locekļos ir iesakņojies priekšstats, ka Jaunavu Mariju ievēro tikai Romas katoļi. Vēl vairāk – viņa ir kļuvusi gandrīz vai par pazīšanas zīmi Romas katoļu dievbijībai, un tie, kas izceļ Jaunavas Marijas lomu pestīšanas notikumā, dažkārt pat tiek apvainoti neuzticībā luteriskajai konfesijai.

Tomēr šāds pārmetums ir nepelnīts – īpaši tad, ja apzināmies, ka mūsu Baznīcas ticības galvenā mēraukla ir Svētie Raksti. Svētie Raksti ir tie, kas dod liecību gan par mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu, gan par pestīšanas notikumu, gan arī par Jaunavas Marijas vietu tajā.

lasīt tālāk »
31. oktobris - Reformācijas svētki  
Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi” *
1517. gadā, Visu Svēto dienas priekšvakarā, Vitenbergas universitātes profesors un Pils Baznīcas (Shlosskirche) priesteris Mārtiņš Luters publiskai apspriešanai izlika 95 Tēzes. Šīs tēzes tika publiskotas ar mērķi uzsākt debates par baznīcas jaunieviesto indulgenču (grēku atlaižu zīmju) tirdzniecības praksi.

Tas bija aizsākums tam, ko mēs šodien pazīstam, kā Lutera Reformāciju. Lai gan disputs par indulgencēm nebija un nav pamatā Luteriskās baznīcas ticības apliecinājumam, uzsāktās sarunas ievadīja plašu un neatgriezenisku Baznīcas reformāciju un Luteram izdevās izmainīt priekšstatus par ticību un tās lomu cilvēka dzīvē.
lasīt tālāk »
Pļaujas svētki - pateicības diena  
“Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!”*
Pļaujas svētki ir pateicības diena, un to aizsākums ir meklējams dziļā cilvēces vēsturē. Šie ir vieni no lielajiem svētkiem. Šodienas psalma vārdiem runājot, tie aptver cilvēka darbu un dzīvi posmā – cerība un prieks! Pavasarī tikai cerībā, ticībā iesēts un stādīts, un tas ir patiess prieks, ja rudens pienāk ar bagātīgu pļauju un ražas ievākšanu.

Senajā pasaulē tas faktiski bija izšķirošs notikums. Lai cilvēks varētu dzīvot, ir nepieciešama pārtika. Ievāktā raža bija gan uztura, gan maiņas, gan maksāšanas līdzeklis.
lasīt tālāk »
lapas: 12
Dievkalpojumi

svētdienās 11.00
ceturtdienās 19.00
 
Богослужение
на русском языке:
 воскресенье 16.00
Подробнее
Tezē lūgšanas

notiek sestdienās 18.00
(ieeja no Cēsu ielas)
Lasi vairāk.
Fotoalbums
Sk.Tezē lapu arī
facebook.com

 
Pirmslaulību kurss

Pieteikšanās: guntars.dimants@lelb.lv
Uzzini vairāk


Bībeles stundas

notiek svētdienās pēc dievkalpojuma

Jauniešu vakari

sestdienās 16.00
Uzzini vairāk:
jauniesugertrude
@gmail.com
,
20047084 (Dace)

Sk. arī facebook
 
Draudzes koris

mēģina svētdienās 10.10
Uzzini vairāk
 


Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu dienas centrs „Paaudzes”
gaida apmeklētājus un arī palīdzīgas rokas
Lasīt vairāk


Noderīgas tiešsaites


Latvijas Evaņģēliski Luteriskā baznīca

www.lelb.lv


www.bibele.lv


http://www.lkr.lv/
 

www.lugsana.lv

Pie baznīcas
satiku kādu vīru,
Un tam vaicāju,
Pa kuru ceļu
man doties tālāk?
Viņš uzlūkoja mani
un teica:
Īstais ceļš ir tikai viens,
Un tas sākas šeit!

/Livars/

livars.blogspot.com

2017. gada 18. novembris
Vārdadienas: Aleksandrs, Doloresa

Latvijai – 99

Nedēļas lozungs

 "Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena." (2Kor 6:2)

Pieteikties jaunumiem

Vārds: 
E-pasts: 
  Pieteikties

Draudzes mācītājs

Guntars Dimants
guntars.dimants@lelb.lv
Tālr.: +371 29461947
Pieņem ceturtdienās
no 13.00 līdz 18.30
draudzes kancelejā

Mācītājs Guntars Dimants
divas reizes mēnesī notur
rīta dievkalpojumus
Rīgas Domā (trešdienās) un Dienas centrā "Paaudzes",
Ūnijas ielā 49
(otrdienās).


Draudzes ērģelnieks

Aivars Kalējs


Kancelejas darba laiks:
trešdienās un piektdienās
no 11.00 līdz 13.00,
ceturtdienās no 13.00 līdz 18.30


Mūs var atrast
Brīvības ielā 119, Rīgā
(Tallinas, Brīvības un Cēsu ielas krustojumā)

>> Skatīt kartē


Sk. mūsu lapu arī
facebook.com
© 2013 Jaunagertrudesdraudze.lv.
Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija »